Labākais jautājums - Kad izveidoja nekropoli pie Kremļa sienas?
Kurš pirmais un pēdējais apglabāts nekropolē pie Maskavas Kremļa sienas?
Jautā Toms Zaporožecs
Šogad rudenī apritēs 95 gadi, kopš Maskavas Sarkanajā laukumā pie Kremļa sienas guldīti pirmie mirušie. Teju gadsimtu veidoto nekropoli Padomju Krievijas, vēlāk Padomju Savienības līderiem un izciliem darbiniekiem nosacīti var iedalīt četrās daļās: brāļu kapi, Ļeņina mauzolejs, individuālās kapavietas pie sienas un kapavietas sienā, kur iemūrētas urnas ar pelniem.
1917. gada novembrī varasiestādes ar laikraksta “Социал-демократ” (“Sociāl-demokrāts”) palīdzību aicināja atsaukties ikvienu, kurš var sniegt kādas ziņas par oktobrī notikušās revolūcijas laikā kritušajiem varoņiem – tiem, kas cīnījās boļševiku pusē. Tūlīt arī tika uzsākta divu lielu masu kapu rakšana netālu no Kremļa sienas. Bēres notika 10. novembrī, abos kapos guldot 238 cīnītājus, no kuriem tikai 57 izdevās identificēt. Turpmākajā desmitgadē pie Kremļa sienas izveidoja vēl 15 brāļu kapu vietas, un kopumā visā brāļu kapu teritorijā guldīti vairāk nekā 300 (dažos avotos vairāk nekā 400) cilvēku.
Pirmā atsevišķā kapavieta Sarkanajā laukumā parādījās 1919. gadā – martā pie Kremļa sienas apglabāja tikai 33 gadus veco valstsvīru Jakovu Sverdlovu. Savukārt pirmo urnu, kurā atradās boļševiku partijas augsta ranga darboņa Mirona Vladimirova pelni, sienā iemūrēja 1925. gadā. Turpmākajos 60 gados godpilnajā pēdējās atdusas vietā apglabāti desmitiem valstsvīru, arī padomju varai lojālu dzejnieku, zinātnieku un citu jomu pārstāvju. Te ir kapavieta arī 1919. gada Latvijas Sociālistiskās Padomju republikas valdības vadītājam Pēterim Stučkam (1865–1932), Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas (KPCK) pirmajam sekretāram Arvīdam Pelšem (1899–1983), Rīgā dzimušajam zinātniekam Mtislavam Keldišam (1911–1978). Pēdējā urna, 115. pēc skaita, sienā iemūrēta 1984. gada decembrī – ar Padomju Savienības aizsardzības ministra Dmitrija Ustinova pelniem. Kā pēdējais 1985. gadā pie sienas apglabāts Padomju Savienības KPCK ģenerālsekretārs Konstantīns Čerņenko.
Pievienot jaunu komentāru