@2016 Dienas Žurnali

VIDUSLAIKI

Velsiešus savalda ar mūra cietokšņiem

  

Edvards I ir nolēmis, ka jāpieliek punkts Velsas patstāvībai. Velsieši atkal un atkal dumpojas, līdz Anglijas karaļa mērs ir pilns. Viņš nolīgst prasmīgu būvmeistaru un uzdod būvēt iespaidīgus cietokšņus, kuriem jāsagrauj velsiešu pretestība.
 

Velsas Englsi (jeb Inismonas) salā 1295. gada vasaras sākumā pār
zaļu, slapju piekrasti bija dzirdamas vairāk nekā 3500 strādnieku
klaigas un stenēšana. Vīri no visas Anglijas smagi strādāja, rokot aizsarggrāvi ap topošo milzīgo Boumarisas cietoksni. Šaurajos
kuģu ceļos starp Englsi un Velsas cietzemi nemitīgi patrulēja laivas un kuģi. Bruņukreklos tērpti sargi, loka šāvēji un vīri ar arbaletiem sargāja strādniekus krastā. Angļi atradās ienaidnieka zemē, tāpēc visu diennakti vajadzēja būt gataviem cīņai. Tomēr problēmai drīz bija paredzēts atrisinājums. Pēc neilga laika Boumarisai bija jākļūst
par vēl vienu no milzīgajiem cietokšņiem, ko Anglijas karalis Edvards I cēla gar Velsas piekrasti. Šajos apgabalos beidzot jāvalda karalim uzticīgajiem vietvalžiem un jāapmetas angļu kolonizatoriem, kas atnesīs civilizāciju un kārtību “barbariskajā” velsiešu sabiedrībā. Vienkāršā tauta iedomājās, ka pati varētu izvēlēties savus vadoņus, un Velsas princis, lai gan bija zvērējis uzticību Anglijas karalim, darbojās neatkarīgi. Edvarda  I ieskatā tam reiz bija jādara gals ar akmens un javas palīdzību. Milzīgu cietokšņu tīklam bija jāpakļauj Velsa Anglijas karalim uz visiem laikiem.

Vairāk lasi jaunajā numurā!

OTRAIS PASAULES KARŠ

Asinspirts pie Rževas

  

Staļins upurē ap diviem miljoniem cilvēku Austrumu
frontes asiņainākā kaujā.

 

Tikai 200 km no Maskavas nacisti 1942. gada sākumā ir nocietinājušies placdarmā ap Rževas pilsētu. No turienes draud jauns uzbrukums galvaspilsētai, tāpēc Staļins nolemj sūtīt savu nogurušo armiju bezcerīgos uzbrukumos. Vācu aizsardzība ir tik spēcīga un cīņas

izvēršas tik asiņainas, ka padomju karavīri šo teritoriju

sāk dēvēt par gaļas mašīnu.

Sagatavoties! Pielādēt šautenes!”Boriss Gorbačevskis dzird draudīgopavēli un pēkšņi jūtas pilnīgivientuļš. Pāris simtu metru priekšā savos ierakumos jau vairākus mēnešus nocietinājušies hitlerieši, un Sarkanā armija nespēj viņus no turienes padzīt. Gados jaunais kājnieks zina, kurā virzienā viņam jāuzbrūk, taču nespēj piespiest sevi celties kājās. Viņu pārņēmušas ļaunas priekšnojautas. Boriss cieši sažņaudz rokās šauteni. Sarkanās armijas kājnieks Gorbačevskis šajā 1942. gada augusta rītā atrodas pie kādas sādžas uz dienvidrietumiem no Rževas kopā ar savu stipri paretināto vadu un teju divīziju kritušo. Viņam aiz muguras mežmalā atkal parādās padomju tanki, klusajā rīta stundā atskan pirmie lielgabalu grāvieni. Kārtējo reizi ir sākusies kauja jeb “gaļas mašīna”, kā cīņas šajā Austrumu frontes daļā dēvē Sarkanās armijas karavīri. “Uz priekšu, sekot man!” kliedz kāds

virsnieks. Baiļu sviedri pil no ķiveres malas, tomēr Gorbačevskis piespiež sevi celties kājās. Ķēde pēc ķēdes Sarkanās armijas

karavīru metas uz priekšu, kliedzot kaujas saucienu: “Urrā!”

Vairāk lasi jaunajā numurā!

NOZIEGUMI

Atjautīgā tēvoča
Dagoberta medības

  

Sešus gadus Vācijas policija mēģina notvert naudas 
izspiedēju Arno Funki, kurš sevi dēvē par Dagobertu, kā vācu izdevumā par Donaldu Daku sauc tēvoci Skrūdžu. Funke lielveikalos spridzina bumbas un pieprasa naudu, lai katastrofas neatkārtotos. Tiesa, naudu viņš saņem tikai vienreiz, jo ne tikai Dagoberts muļķo policiju, bet arī policisti – šantāžistu.

Naudas saņemšanai uzbūvē zemūdeni

Jaunās sarunās ar policiju par naudas no­došanu un saņemšanu no koncerna “Kars­tadt” Arno Funkem ienāca prātā vēl kāda ģeniāla, bet sa­režģīti īstenojama ideja. Šoreiz viņš nolēma novirzīt policiju uz Vanzē ezeru rietumos no Berlīnes. Tur policisti atradīs aptuveni 80 cm garu minia­tūru zemūdeni, kas pie­tauvota pie muliņa. Kad poli­cisti būs ielikuši miljonu doič­marku zem­ūdenes kravas telpā, tā iegremdēsies un sekos ieprogrammētam maršrutam ezerā. Noteiktā laikā zemūdene nogrims dibenā, kur policija to nevarēs atrast. Pēc 48 stundu klusu­ma, kad policisti būs “padevu­šies” (noziedznieku tā arī nesagaidījuši), zemūdene atkal “pamo­dī­sies”. Viena no bojām sāks sūtīt izseko­ja­mus radio­signālus. Otra boja raidīs zibsnī­jošu gaismu. Tādējādi Funke varēs atrast miniierīci septiņus kvadrātkilometrus lielajā ezerā.

Vairāk lasi jaunajā numurā!

LASI VĒL

Cēsu zobena rokturis notīts ar haizivs ādu

Veicot skrupulozo restaurācijas darbu, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja speciālisti šogad piedzīvojuši priecīgu pārsteigumu – izrādās, divas senlietas, kas arheoloģiskajos izrakumos atklātas pirms vairākiem desmitiem gadu, ir daudz vērtīgākas, nekā domāts līdz šim. Tagad, tās abas raksturojot, droši var lietot vārdus: unikāls, vienīgais zināmais Latvijā. Pirmais restaurētais artefakts ir Cēsu pilī atrasts zobens, kura rokturis, kā atklājās, notīts ar haizivs ādu. Otra senlieta – grezna romiešu laikmeta stopsakta.

Kalnraču bīstamā valstība

18. gadsimta beigās par industrializācijas dzinējspēku kļūst akmeņogles. Taču tās kādam no pazemes jāuznes virszemē. Uzplaukst kalnrūpniecība, nodrošinot tūkstošiem jaunu darba vietu. Tiesa, visai ienesīgā nodarbe faktiski līdzinās verdzībai, un šahtas daudziem kļūst par pēdējo, ko viņi skatījuši savā dzīvē.

Zinātnieki meklē dzīvības šūpuli

Tūkstošiem gadu pētniekus ir nodarbinājis jautājums, kur īsti meklējams dzīvības sākums. Tiesa, sākotnējās teorijas ir maz saistības ar realitāti un atgādina fantastiku. Dzīvības pirmsākumi, piemēram, ir meklēti Nīlas dubļos, kur radušies krokodili un vardes. Netīrās lupatās negaidīti var piedzimst peles. Eksistē arī teorija, ka dzīvības sākums ir – mikrobu sekss.

Trīs vīri Romā

Roma dēvē sevi par republiku, kurā visu nosaka tauta, bet tie ir tukši vārdi. 59. gadā pr. Kr. Pompejs, Krass un Cēzars noslēdz savienību un pārņem valsti savā kontrolē. Tiesa, drīz vien kļūst skaidrs, ka trijatā varu dalīt nepavisam nav viegli.

Geiša: no galvas līdz papēžiem

Izsmalcināto geišu uzdevums ir izklaidēt Japānas augstākās kārtas vīriešus. Balti grimētās sievietes cītīgi skolojas smalkas runas mākslā, mūzikā un tējas ceremoniju noslēpumos. Viņas ir uzticīgas Japānas senās kultūras sargātājas. Tiesa, ja pirms aptuveni 100 gadiem bija 80 000 geišu, tad mūsdienās – nepilni 2 000.

Please reload

  • Twitter - Black Circle
  • Facebook - Black Circle