@2016 Dienas Žurnali

KRUSTA KARU LAIKMETS

Viduslaiku elites karaspēks

  

Krusta karu laikā Templiešu bruņinieki ir spēcīgākais kristiešu garīgi militārais ordenis, un visu ordeņbrāļu dzīvi regulē īpaši noteikumi ar 686 pantiem. Kaujaslaukā viņi izceļas ar stingru disciplīnu, pārdomātu stratēģiju un noteiktu taktiku. Karaspēks dodas uzbrukumā kā satriecoši efektīva kaujasmašīna.

 

Viduslaikos lielākā daļa armiju bija samērā brīvā formā veidoti kara­pulki. Savukārt Templiešu ordenī pastāvēja stingra hierarhija un arī karaspēks tika veidots pēc noteiktas struktūras. Var sacīt, ka tem­pliešu bruņinieki lika pamatus profesionālai armijai.
Ordeņa iekšējā hierarhijā bija 15 pakāpieni: tādi darba uzdevumi kā pārtikas sagāde, finansējums un karaspēka taktiskā vadība un citas jomas bija deleģētas atsevišķiem cilvēkiem. Sods par rangu kārtības pārkāpšanu un darbošanos “svešā lauciņā” pēc paša iniciatīvas bija smags: pēriens, cietums vai padzī­šana no ordeņa. Templiešu bru­ņi­nie­ku tikumu vidū augstā vērtē tika turēta gudrība. Par godpilnu tika uzskatīta nāve kaujā. Nāves nicinā­juma dēļ templieši kļuva par sīviem preti­niekiem kaujaslaukā, kur viņi nekad neat-kāpās nevienā sadursmē.

Vairāk lasi jaunajā numurā!

IKDIENAS DZĪVE

Kleita apdraud dzīvību

  

19. gadsimta vidū pati karstākā mode ir kleitas ar krinolīniem. Taču kuplie tērpi ir nepraktiski un pat dzīvībai bīstami.
Dažu gadu laikā šis modes untums paņem vairāku
tūkstošu sieviešu dzīvību.

Stīla kundze, kā parasti, atradās savā veikalā Taketstrītā Ipsvičā, kad no virtuves aiz veikala izdzirdēja paniskus kliedzienus. Viņa tūdaļ steidzās turp
un atrada mājas jauno kalponi Emmu uguns liesmu apņemtu. Krinolīnā tērptā meitene strādājot bija pārāk pietuvojies pavardam, un uguns bija paspējusi iesprukt audumā, pirms Emma to pamanīja. Tagad liesmas dancoja viņai pa muguru. 
Stīla kundze mēģināja uguni apdzēst; pēc piecām minūtēm viņai izdevās liesmas apslāpēt, kad palīgā piesteidzās kāds garāmgājējs un kaimiņu veikala darbinieks. Tomēr jaunajai kalponei tas tik un tā bija par vēlu. Ipsvičas un Īstsafolkas slimnīcas ārsti nespēja glābt Emmas dzīvību, viņas apdegumi bija pārāk smagi. Meitene bija tikai 12 gadu veca.

Traģiskais atgadījums, kas notika 1868. gada 23. martā, diemžēl nebija unikāls. Tālaika avīzēs bieži parādījās ziņas par sievietēm, kuras sadegušas vai iekļuvušas citā nelaimē 19. gadsimta vidus bīstamā modes untuma – krinolīnu – dēļ. Kāds tālaika žurnālists apgalvoja, ka jaunā mode liekot sievietēm izskatīties pēc “pārgrieztiem gaisa baloniem vai nomontētiem baznīcas zvaniem”.

Vairāk lasi jaunajā numurā!

Plašais Berghofas nams bija būvēts pēc paša Hitlera projekta. Majestātiskas kāpnes no ceļa veda augšup līdz plašai terasei, kur fīrers rīkoja oficiālās pieņemšanas. Nama iekšienē atradās “Lielā zāle” – konferenču telpa un salons vienlaikus. Savukārt pagrabā Hitlers lika izbūvēt ķegļu spēles celiņu, kuru bija lemts redzēt tikai dažiem cilvēkiem. “Ja cilvēki padzirdēs, ka es spēlēju ķegļus, visi ķegļu spēles klubi valstī gribēs mani par goda priekšsēdētāju,” viņš komentēja. Otrajā stāvā atradās fīrera darbistaba un spartiski iekārtotā guļamistaba, diskrēti savienota ar Evas Braunas istabu. 

Te Trešā reiha vadonis varēja vadīt laiku pēc savas patikšanas.

Vairāk lasi jaunajā numurā!

LEĢENDĀRAS VIETAS

Ciemos pie Hitlera

  

  

Berlīne ir Berlīne ar tās troksni, steigu, stresu un cilvēku pūļiem. Tāpēc laiku pa laikam Trešā reiha vadonis vada valsti no savas noslēgtās kalnu pils Bavārijā. Berghofā, kā sauc šo īpašo rezidenci, apgrozās izmeklēta sabiedrība. Fīrera “galmā” ir viņa uzticamākie partijas biedri, suns
Blondi un, protams, Eva Brauna
.

LASI VĒL

Vēstures aculiecinieks

Ziemassvētku kaujas pirms 100 gadiem. 1916. gada 23. decembrī (1917. gada 5. janvārī pēc jaunā stila) sākas Krievijas armijas uzbrukums vācu pozīcijām Jelgavas virzienā. Šī kaujas ir sākums teju mēnesi ilgām cīņām Tīreļpurva rajonā. Par leģendāro Ziemassvētku kauju sākumu raksta strēlnieks Fricis Riekstiņš.

Zvaigžņveida cietokšņu meistars

Karaļa Luija XIV favorīts, izcilais militāro būvju inženieris Vobāns apjož 17. gadsimta Francijas robežu ar blīvu cietokšņu tīklu. Viņš konstruē jauna veida aizsardzības būves un savas karjeras laikā uzceļ vai rekonstruē ap 160 cietokšņu. 12 no tiem ir iekļauti pasaules kultūras mantojuma zelta fondā.

Jauns ierocis kaujaslaukā

Idejas par pilnībā ar bruņām klātu, spēcīgu kaujasmašīnu Eiropu pārņem 20. gadsimta sākumā, it īpaši Lielbritānijā, Austrijā un Vācijā. Taču līdz pat Pirmajam pasaules karam izgudrotāju darbība taustāmu rezultātu nedod. Tikai 1916. gada rudenī briti uz fronti Francijā nogādā slepenībā radītas jaunas kaujasmašīnas, ko dēvē par tank (tvertne). Starpkaru periodā inženieri un izgudrotāji pūlas tankus pilveidot. Daļa piedāvāto ideju veicina šo kaujasmašīnu attīstību, bet daļa laika pārbaudi neiztur.

Amsterdamas zelta laikmets

Vairākus simtus gadu Amsterdama ir maza, mierīga zvejas osta, līdz 17. gadsimtā tai izdodas īsts tīģera lēciens. Amsterdama kļūst par tirdzniecības metropoli – vadošo tirdzniecības pilsētu. Nopelnīto naudu tās varas vīri iegulda attīstībā: uzbūvē jaunu ostu, nocietinājumus un iespaidīgu kanālu tīklu, kas kalpo joprojām.

Kuģa avārija: cietušie nonāk beduīnu gūstā

1815. gada augustā pie Āfrikas ziemeļrietumu krasta avarē kuģis, un 12 jūrnieki sāk cīņu par izdzīvošanu. Viņi mēģina turpināt ceļu bojātā glābšanas laivā, tad nonāk beduīnu gūstā un spiesti doties caur sveloši karsto Sahāras tuksnesi. Cerības uz izglābšanos sarūk ar katru dienu.

Please reload

  • Twitter - Black Circle
  • Facebook - Black Circle