Kāpēc japāņi tirgojās tikai ar nīderlandiešiem?

Kāpēc japāņi 17. un 18. gadsimtā tirgojās tikai ar nīderlandiešiem? Jautā Sanda Helmane

16. gadsimta beigas ir politis­kiem un sociāliem notikumiem bagāts un vien­laikus sarežģīts laiks Japānas vēstu­rē. Japānā notiek asas iekšējās poli­tiskās un militārās cīņas par varu, ko ietek­mē arī ekonomis­ko attiecību kon­teksts ar svešzem­niekiem (tirdz­nie­cība ar portu­gāļiem) un kristie­tības, konkrēti, kato­licisma ievēroja­mais ie­spaids uz japāņu sabiedrību, kas lielā mērā ir jezuītu dar­bības rezul-tāts. 1600. gada 21. oktob­rī notiek Sekigaharas kauja, kas no­­slēdz Ja­­pānas vēstures pos­mu, pazīs­tamu kā Sengoku periodu jeb Karojošo valstu laikmetu. Nozīmīgās kaujas priekš­vakarā – 1600. gada 19. aprīlī – pirmais holan­die­šu kuģis “Liefde” sasniedz Japānas Bungo provin­ces Sasifu jeb mūs­dienu Usuki pilsētu. Province ir pakļauta Toku­ga­vam Iejasu (1543–1616), vēlā­ka­jam Sekiga­haras kaujas uzvarētājam un Tokugavas sjogunāta (feodāla, militāra valsts pārval­des forma) izveidotājam. Viņa izvei­dotais sjo­gunāts pastāvēs līdz 1868. gadam.

Drošus pamatus holandiešu turpmākajam īpašajam statusam nākamo divarpus gadsimtu laikā Japānā veido trīs aspekti: 

◆ zināma veiksme jeb apstākļu sakritība, holandiešu kuģim nonākot vēlākā Japānas sjoguna (valsts militārā vadītāja) teritorijā;

◆ sava loma ir kristietības kontekstam: holandieši ir protestanti, un, ņemot vērā aktuālo politisko situāciju dzimtenē un cīņu par neatkarību no katoliciskās Spānijas, viņi pauž stipru antikatolicisku un antijezuītisku nostāju, kas noteikti nāk par labu sjoguna attieksmei pret holandiešiem un sakrīt ar viņa vēlmi mazināt katolicisma ietekmi Japānas sabiedrībā;

◆ pretēji jezuītiem un katoļu baznīcai, holandiešus interesē pragmatisks un saimniecisks attiecību modelis ar Japānas politisko eliti, tādēļ holandieši nemēģina iejaukties Tokugavas sjogunāta iekšpolitiskajās norisēs.

Šie trīs aspekti ir īsts win-win abām iesaistīta­­jām pusēm. Tokugavas sjogu­nāta laikā Japānā aizliedz kris­tietību, tomēr, par spīti vajāšanām un ievēroja­mā­ko kristiešu pakļaušanai mo­­cekļu nāvei laikā no 1597. līdz 1632. gadam, katoli­cisms saglabājas kā slepena kustība līdz pat Edo ēras (1600–1868) noslēgumam, kad kris­tiešu misio­nāri atkal var ierasties misi­jas darbā. Sjogunu Toku­gavu valdī­šanas laikā, t.i., vairāk nekā 250 gadu, Japā­nas sabied­rība, pateicoties valsts feodālās pār­­val­­des modelim, dzīvo no­­slēgti. Tās kontakti ar ārpasauli ir ļoti ierobežoti. Holandiešu tirgotāji ir vienī­gie eiropieši Japānā, ar kuriem tiek uz­­turēti ekonomiskie sakari. Kopš 17. gad­­simta sākuma holandiešu tirgotāju apmetne Hirado un vēlāk – kopš 17. gadsimta 40. ga­­diem – Dedzimas salā pie Nagasa­ki kļūst par divpusēju logu uz pasauli, kas pieejama vien izre­­dzē­­tajiem līdz pat 19. gadsimta vidum, kad Japānā ierodas ASV kara flotes ko­­modora Metjū Perija militārā misija.

Atbildi sagatavoja:
Mg. hist., Mg. oec. Guntis Vāveris, LU Vēstures un filozofijas fakultātes doktorants.

1 / 27

Please reload

@2016 Dienas Žurnali

  • Twitter - Black Circle
  • Facebook - Black Circle