@2016 Dienas Žurnali

Kāpēc kāzu tērpā jāiekļauj vecs, jauns, zils un aizlienēts?

Kā un kāpēc Anglijā radusies tradīcija līgavai kāzu dienas apģērbā iekļaut kaut ko vecu, jaunu, zilu un aizlienētu? Jautā Nikola Zorgevica un Edvards Grudulis

Viktorijas laikmeta (1837–1901) rīme vēsta: lai laulība būtu veiksmīga, līgavai kāzu dienas apģērbā jāiekļauj: “kaut kas vecs, kaut kas jauns, kaut kas aizgūts, kaut kas zils un sudraba seši pen­si kurpē” (something old/ some­thing new/ something borro­wed/ something blue/ and a silver sixpence in her shoe).

Pēc dažādiem avotiem, ag­­rā­kās publicētās ziņas par šo rīmi datējamas ar 1871. gadu, kad izdevumā “St James’ Maga­zine” kāds anonīms autors publicējis stāstu “Laulību māņ­ticības un izredzētās līgavas ciešanas” (“Marriage Supersti­tions, and the Miseries of a Bride Elect”, tā pilno versiju iespējams izlasīt vietnē babel.hathitrust.org). Tas vēsta par līgavu, kura sūk­stījusies par daudzajām māņ­ticībām un tradīcijām, kas apvij kāzu ceremoniju, kurām viņai bez ierunām jāpakļaujas.

Stāstā līgava norāda: “Tāds sa-trau-kums par manu apģērbu; lielas diskusijas, kurās visas manas idejas un viedokļi tiek kvēli apklu-sināti. Melns zīds! Melns samts pūrā! Neti-cami! Viņas [līgavas tantes] saka, ar izbolītām acīm un pacel-tā, ķērcošā balsī. Kāzu dienā man esot “jāvelk kaut kas jauns, kaut kas aizgūts, kaut kas zils”[..].”

Savukārt rīmes tā dē­vē­tā Lan­kašī­ras ver­sija, kura plaši pazīs­ta­ma mūs­die­nās, pirmo­reiz pub­­­licēta 1876. gadā iz­de­vumā “Stafford­shire Ad­­ver­tiser”, kas, aprakstot kādu kā­­zu cere­mo­niju norā­dījusi, ka līga­va “nēsājusi, at­­tie­cīgi pēc se­­na­jiem ticēju­miem, kaut ko vecu un kaut ko jaunu, kaut ko aizgū­tu un zilu”. Nav precīzu ziņu, kad rīmei pie­vie­nota pē­­dē­jā rindiņa “sud­raba seši pensi kurpē”, tomēr tiek uz­­ska­tīts, ka tas radies Vik­to­ri­jas laikmeta otrajā pusē. Jāat­zī­mē, ka mo­­nē­ta jāie­liek tieši līgavas kreisās kājas kurpē. 

Šķiet, jau pirms šo rīmju publicēšanas tās bija nozīmīgs mutvārdu ticējums Anglijā un Īrijā (no 20. gs. sākuma arī ASV). Diemžēl nav precīzu ziņu, kā šī tradīcija radu­sies, tur­klāt tradī­cijas parasti vei­dojas ilgā laika periodā. Taču mēr­ķis ir skaidrs – šo atri­bū­tu ie­­kļau­­ša­na līgavas apģēr­bā nepie­ciešama, lai jaun­lau­lā­tajiem no­dro­ši­nātu veik­smīgu laulības dzīvi.

Atbildi sagatavoja Vanda Visocka, LU Vēstures un filozofijas fakultātes doktorante

1 / 22

Please reload

  • Twitter - Black Circle
  • Facebook - Black Circle