@2016 Dienas Žurnali

Iespēja iepazīt retus un senus inženierzinātņu iespieddarbus

02/05/2017

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Zinātniskajā bibliotēkā durvis vērusi Retumu lasītava, kurā apskatāmi inženierzinātņu iespieddarbi, kas tapuši pirms vairākiem gadsimtiem. Bibliotēkas krājumā esošā vecākā grāmata izdota 1724. gadā.

1724. gadā izdotā grāmata ir vācu zinātnieka Jakoba Leupolda Tehniskās enciklopēdijas «Theatrum Machinarum» viens no sējumiem. Taču tas nav vienīgais retums. Lasītavas darbinieki lepojas arī ar 1802. gadā izdoto Botānikas rokasgrāmatu un daudziem citiem darbiem.

Patlaban lasītavā aplūkojamā izstāde iepazīstina ar grāmatām, kas izdotas no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta 30. gadiem. Ekspozīcija veidota no trim daļām. Pirmā stāsta par Rīgas pilsētas, Rīgas Politehnikuma un Livonijas vēsturi. Te skatāmi izdevumi par pirmās Latvijas brīvvalsts laiku, dažādi zinātniski raksti un tā laika būvnormatīvi. Tāpat apskatei izlikti vairāki interesanti būvniecības projekti, piemēram, izstādīti tiltu projekti pār Daugavu.

Otra lasītavas ekspozīcijas daļa veltīta miniatūrajiem retajiem grāmatu izdevumiem, bet trešā – mūsdienu iespieddarbiem ar retumu pazīmēm. Pie tādiem minami RTU mācībspēku grāmatu dāvinājumi universitātei ar ierakstītiem veltījumiem. Ekspozīciju papildina dažādi vēsturiski priekšmeti, piemēram, sena tintnīca, dzēšamlapu turētājs, rakstāmmašīna.

RTU Zinātniskā bibliotēka dibināta 1862. gadā vienlaikus ar pirmo augstskolu tā laika Latvijas teritorijā – Rīgas Politehnisko augstskolu, vēlāk – Rīgas Politehnisko institūtu. Tā ir vecākā augstskolu bibliotēka Latvijā. 1990. gadā Rīgas Politehnisko institūtu pārdēvēja par RTU, bet bibliotēku – par RTU Zinātnisko bibliotēku.

Izgatavota Sārnates elka kopija

01/01/2017

Pēc rūpīga izpētes darba tapusi unikāla Latvijas senatnes liecinieka - tā dēvētā Sārnates elka - kopija. No koka gatavoto skulpturālo veidojumu pētnieki datē ar 3600.-3000. g. pr. Kristus. Oriģinālam nepieciešama steidzama konservācija, kas paglābtu to no sabrukšanas.

20. gadsimta 50. gados arheoloģiskās izpētes laikā Užavas Sārnates akmens laikmeta apmetnē arheoloģe Lūcija Vankina uzgāja vienreizēju skulpturālu veidojumu. No koka darinātā figūra, kas ieguva Sārnates elka nosaukumu, bija aptuveni 5000 - 5600 gadu veca. Tā nonāca Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājumā un restaurācijas procesā tika apstrādāta ar alaunu. To plaši izmantoja līdz pat 60. gadiem, līdz atklājās, ka alauns ir stabils nemainīgā gaisa mitrumā, bet pie svārstīga gaisa mitruma sākas straujš alauna rekristalizācijas process. Tas sagrauj apkārt esošo koksni.

Sārnates elkam liktenīga izrādījās Rīgas pils ugunsgrēka dzēšana. Kokmateriāls, no kura izgatavots elks, sāka strauji bojāties. Tapa skaidrs, ka figūrai steidzami nepieciešama konservācija.

Pagājušajā gadā muzejā tika uzsākti divi projekti: unikālā priekšmeta fizikāli ķīmiskā izpēte, kas noslēgsies ar oriģināla atkārtotu konservāciju, kā arī elka kopijas izgatavošana. Oriģināla izpēte turpinās. Savukārt no oša koka izgatavotā elka kopija ir pabeigta un šī gada sākumā būs jau apskatāma Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ekspozīcijā.

Lai elka kopiju izgatavotu, pērn sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes uzņēmumu “Dizaina fabrika” tika veikta tā trīsdimensionāla skenēšana. Oriģināla  kopijas sarežģīto izgatavošanu uzņēmās paveikt uzņēmuma “Cits Koks” kokapstrādes meistars Jānis Leja. Darbi ilga aptuveni pusgadu: pēc ilgāka piemērota izejmateriāla meklēšanas posma, kā arī datu apstrādes un priekšmeta izpētes procesa.

Sadarbībā ar "Ilustrēto Pasaules Vēsturi" top krāšņa grāmata par Latvijas dzelzceļa vēsturi

11/16/2016

Grāmata “Ilustrētā Latvijas dzelzceļa vēsture” ir unikāla vēstures liecība par dzelzceļa attīstību Latvijā 155 gadu garumā. Tās tapšanā piedalījās žurnāla "Ilustrētā Pasaules Vēsture" komanda.

Aizraujošā veidā - ar interesantu attēlu un izzinošu stāstu palīdzību - jaunais izdevums aicina lasītāju doties ceļojumā cauri gadu desmitiem un iepazīt 155 gadu garo dzelzceļa vēsturi. Daudzi no grāmatas lappusēs publicētajiem fotoattēliem plašākai publikai ir apskatāmi pirmo reizi.

Grāmata veidota "Latvijas Dzelzceļa" un žurnāla “Ilustrētā Pasaules Vēsture” sadarbības projekta ietvaros. Tās teksta autors ir Latvijas dzelzceļa vēstures un industriālā mantojuma eksperts Toms Altbergs, bet līdzautore un redaktore – žurnāla "Ilustrētā Pasaules Vēsture" galvenā redaktore Aiva Lapiņa (attēlā otrā no kreisās).

Grāmatas vizualizācijā galvenokārt izmantoti Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja krājuma priekšmeti, kā arī unikāli attēli no dažādu valstu muzeju fondiem un privātkolekcijām. Grāmatas māksliniecisko noformējumu veidoja žurnāla māksliniece Liene Rubesa, bet izdevuma korektore ir Anita Horsta.

Jauna virtuālā izstāde par Brīvības pieminekli

11/16/2016

Latvijas Nacionālais arhīvs sagatavojis jaunu virtuālo izstādi "Brīvības piemineklis. 1935-2015". Tā ir iespēja iepazīt Latvijas neatkarības, brīvības un vienotības simbolu kopš tā atklāšanas 1935.gada 18.novembrī.

Izstādē apskatāmas arhīva krājumā esošās, līdz šim plašākai publikai neredzētas fotogrāfijas, publiskoti interesanti dokumenti, piemēram, metu konkursa materiāli u.c. 

Izstādi var apskatīt šeit: www.archiv.org.lv/brivibas_piemineklis

Mākslas muzejs "Rīgas Birža" saņem dāvinājumā senus metāliztrādājumus

10/12/2016

Mākslas muzeja "Rīgas Birža" Indijas mākslas kolekciju papildina 20 jauni, unikāli metālizstrādājumi no 17.–19. gadsimta. Krāšņo dāvanu - Indijas un Tibetas kultūru liecības - muzejam pasniedza vācu diplomāts un bijušais Vācijas vēstnieks Dominikas Republikā Karls A. Kēlers.

Karla Kēlera dzimtas saknes ved uz Baltijā tik slaveno muižnieku fon Bēru (von Baehr) dzimtu. Viņa vecāku ģimene ir daļēji latviska un uz Vāciju, vēlāk Zviedriju, emigrējusi Otrā pasaules kara laikā. Visa mūža garumā Karla Kēlera darbs ir bijis saistīts ar vācu diplomātisko dienestu, strādājot Francijā, Indijā, Meksikā, Itālijā, Nigērijā u.c. Latvijā Karls Kēlers ir pazīstams kā dāsns kultūras mecenāts, jo dāvinājumus savulaik saņēma arī Rundāles pils, “Rīgas Jūgendstila centrs” un Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs.

Kad metāla priekšmeti Latvijas restauratoru rokās būs atguvuši bijušo pulējumu, tie papildinās muzeja pastāvīgo ekspozīciju Austrumu galerijā. Pašreiz tur jau ir novietots baltā marmora galds ar lazurīta un nefrīta mozaīku, ko pirms mēneša muzejam uzdāvināja mecenātu Borisa un Ināras Teterevu ģimene.

Jauns pētījums: Latvijas Miera aizstāvēšanas komiteja (1951 – 1990)

10/11/2016

VDK zinātniskās izpētes komisija publicē ieskatu Dr. philol. Ingunas Daukstes-Silasproģes pētījumā "Latvijas Miera aizstāvēšanas komiteja (1951 – 1990): izveide, struktūra, darbības virzieni". Pētniece savā darbā sniedz ieskatu par Latvijas Miera aizstāvēšanas komitejas (saukta arī par Latvijas republikānisko Miera aizstāvēšanas komiteju un republikānisko miera aizstāvēšanas komiteju) darbu, tās izveidi un cilvēkiem, kuri komitejā darbojās.

Miera aizstāvēšanas komiteja izveidota kā sabiedriska organizācija un komitejas locekļi strādāja sabiedriskā kārtā. Komitejas struktūrā nozīmīgs bija prezidija darbs, kurā ietilpa dažādu Rīgas organizāciju un uzņēmumu pārstāvji, Sociālistiskā Darba varoņi, Latvijas Komunistiskās Partijas Centrālās Komitejas (LKP CK) pārstāvji, kā arī pazīstami Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (turpmāk – LPSR) dzejnieki, rakstnieki un kultūras darbinieki.

Laikraksts "Padomju Jaunatne" 1951. gada 18. septembrī ziņoja par dienu iepriekš Rīgā, A. Upīša LPSR Valsts Akadēmiskajā drāmas teātrī (tagad – Latvijas Nacionālais teātris) notikušo LPSR miera piekritēju pirmo konferenci.

Kā raksta avīze: teātris “bija tērpies svētku rotā, dekorēts sarkaniem audekliem un karogiem. [..] sapulcējās latviešu tautas pārstāvji, kas daudzās darbaļaužu sapulcēs ievēlēti par delegātiem republikāniskajai miera piekritēju konferencei. To vidū — izcili rūpniecības un transporta stachanovieši, sociālistiskās zemkopības meistari, zinātnieki, rakstnieki, kultūras un mākslas darbinieki Padomju Latvijas darbaļaudis deva saviem pārstāvjiem norādījumu, no konferences tribīnes paziņojot, ka latviešu tauta nelokāmi apņēmusies aizstāvēt cēlo miera lietu un nosargā mieru visā pasaulē.”

Ieskatu pētījumā var gūt VDK zinātniskās izpētes komisijas mājaslapā www.lu.lv/vdkkomisija.

Mājaslapā atrodama norāde arī uz pētījuma pilnu tekstu.

Atzīmē Latvijas Tautas frontes jubileju

10/06/2016

8. un 9. oktobrī tiek atzīmēta 28. gadadiena, kopš dibināta Latvijas Tautas fronte. Tas notika 1988. gadā LKP CK Politiskās izglītības namā, kas mūsdienās ir Kongresa nams. Vairāk nekā tūkstoš delegātu bija pulcējušies nama Lielajā un mazajā zālē. Cilvēkus ar dažādiem politiskiem uzskatiem vienoja kopīgs mērķis – vienota Latvija.

Liecības par tās vadīto nevardarbīgās atbrīvošanās cīņu glabā, vāc un pēta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļa “Tautas frontes muzejs”. Izveidota ne vien jauna Latvijas Republikas Augstākajai Padomei veltīta ekspozīcija, bet iegūts arī liels skaits Trešo atmodu raksturojošu eksponātu. Muzejs saņem vairākus unikālus dāvinājumus gan no Latvijas Republikas Saeimas, gan Trešās atmodas laika personībām. Šajās dienās atklāta arī kāda īpaša virtuālā izstāde. Tā ietver muzeja krājumā esošās 1083 kongresa delegātu pagaidu apliecības.

Izstādi var aplūkot šeit: www.youtube.com/user/LNVMRigaspils

Please reload

  • Twitter - Black Circle
  • Facebook - Black Circle