Cercils.jpg

­Otrais Pasaules karš

Briti vienotā frontē ar grieķu labējiem pret komunistu spēkiem traģēdija atēnās

 

1944. gada oktobrī grieķi līksmo – no Atēnām ir padzīti vācu okupanti un galvaspilsētā ierodas Grieķijas trimdas valdība un britu karaspēks. Tomēr miers neiestājas. Kara laikā grieķu pretošanās kustībā dominēja kreisie spēki un pastāv iespēja, ka viņi pārņems varu valstī. To nekādi negrib pieļaut Lielbritānijas premjers Vinstons Čērčils.

 

Grieķijas premjerministrs Georgijs Papandreu 1944. gada 17. oktobra pievakarē tuvojas Faliro līcim dienvidrietumos no Atēnām. Viņš stāv uz kreisera “Georgios Averoff” klāja un saulrietā lūkojas uz krastu gan ar prieku, gan vienlaikus ar bažām. Aprīlī Papandreu bija kļuvis par Grieķijas trimdas valdības vadītāju un darījis, viņaprāt, visu iespējamo, lai varētu izveidot nacionālās vienotības valdību, kas vadītu valsti pēc vācu–itāļu–bulgāru spēku padzīšanas. Lai risinātu šo jautājumu, maijā notika konference Libānā, kurā piedalījās pārstāvji no Grieķijas trimdas valdības, vairākām pirmskara laika politiskajām partijām un lielākajām grieķu pretošanās kustības organizācijām. Tā bija raiba publika ar dažādiem, pat galēji pretējiem politiskajiem uzskatiem. Par spīti domstarpībām un spriedzei, ko izgaisināt neizdevās, daļēja vienošanās par nacionālās vienotības valdības izveidi tomēr tika panākta.

Vairāk lasi jaunajā numurā!

Margaritifera.jpg

Saimnieciskā dzīve

Pērļu zvejnieki
Latvijas upēs

 

18. gadsimta vidū kāds Vidzemes guberņas pasta darbinieks, zviedrs, vārdā Frederiks Hedenbergs. zaudēja darbu, un viņam nekas cits neatlika, kā posties mājup. Tomēr, tavu nelaimi, ceļam nepietika naudas. Viņš izklaušināja vietējos par pērļu zvejniecību un aizdevās uz Pēterburgu tajā ieinteresēt Krievijas imperatori Elizabeti, un – kļuva par kroņa pērļu meklētāju.

 

Kad 18. gadsimta vidū Vidzemes guberņu inspicēja Krievijas imperatore Elizabete, viņa dāvanā saņēma vietējās upēs izzvejotas pērles. Par šo īpašo zvejniecību atbildīgais inspektors tās meklēja ar speciāli šim nolūkam norīkotu karavīru palīdzību. Šos vīrus algoja arī kroņa vērtīgo vietu apsargāšanai. Visticamāk, lomi nebija pārāk lieli, tomēr pērles tika atrastas un - labā kvalitātē.

Vairāk lasi jaunajā numurā!

traktors.jpg
Inženieru meistardarbi
Tvaika mašīna
zaļā laukā

 

Gadu simtiem zirgs bija galvenais zemnieka palīgs, līdz 19. gadsimtā parādījās lielas, neveiklas tvaika lauksaimniecības mašīnas. Traktoram bija lemts mainīt zemkopju darbu uz visiem laikiem, bet pirmsākumos šis izgudrojums zemniekiem nekādi nepatika. Vēl vairāk – viņi aktīvi pret to protestēja.

 

Kupls skaits ļaužu – kā pilsētnieki, tā laucinieki – 20. gadsimta sākumā katru gadu kuplā skaitā apmeklēja lielo lauksaimniecības izstādi Vinipegā, Manitobas provincē Kanādas vidienē. Kungi uzvalkos un dāmas elegantās cepurēs pastaigājās un apbrīnoja itin visu – no zirgiem un vistām līdz kaltiem arkliem un stepētām segām, ko bija saražojuši Kanādas zemnieki un amatnieki. Izcilākajiem izstrādājumiem piešķīra balvas – rozetes, medaļas un naudas balvas.

Taču 1911. gada izstādē viss ir mainījies. Lielāko interesi vairs neizraisa sprauslojoši zirgi un raženi vaislas buļļi. Šoreiz visi runā par milzīgajām tvaika lauksaimniecības mašīnām – traktoru priekštečiem, kas ar velnišķīgu troksni velk arklus, irdinot cieto prēriju zemi. 

“Iedomājieties, kā izskatās ducis milzīgu mašīnu, kas velk milzu arklus! Dūmu mākoņi un tvaika mutuļi, spīdīgi tērauda asmeņi, kas šķeļ prēriju zāles jūru. Tādi ir iespaidi par aršanas sacensībām Vinipegā,” ar lielu rakstīja reportieri kādā avīzē.

Vairāk lasi jaunajā numurā!

LASI VĒL

Vai zilais dimants ir nolādēts?

Houpa dārgakmens ir viens no leģendām visvairāk apvītajiem pasaulē. Tas neskaitāmas reizes mainījis īpašniekus un maksājis viņiem bagātību, veselību un dzīvību.

Īru neatkarības cīnītāji bēg no cietuma Austrālijā

1875. gadā vaļu medību kuģis “Catalpa” atstāj ASV krastu, lai dotos uz Austrāliju paveikt teju neiespējamo. Kuģa kapteinim tur jāsatiekas ar kādu slepeno aģentu, un viņiem kopā jāizpestī seši īru brīvības cīnītāji no Lielbritānijas soda kolonijas.

Neveiklais franču lepnums

1929. gadā Francija nolaiž ūdenī “Surcouf”, tobrīd pasaulē lielāko zemūdeni ar lielgabaliem, kas spēj trāpīt mērķī vairāk nekā 20 km attālumā. Virszemē šis milzis liek apbrīnā ieplest acis, bet zem ūdens – apkalpe bailēs trīc.

Sudrabs plūst no Elles mutes

16. gadsimtā Spānijas impērija par savu turību var pateikties raktuvju pilsētai Potosi. Augstu Dienvidamerikas Andos tūkstošiem indiāņu vergu rok sudrabu no kalna, kuru iesauc par Elles muti.

Mīti un patiesība par El Sidu

1094. gada oktobrī ap 25 000 vīru liela musulmaņu armija aplenc Valensiju, ko jūnijā ieņēmis kastīliešu karavadonis Rodrigo Diazs de Vivars, pazīstams kā El Sids. Kristiešu karaspēkā ir vien 4000 bruņinieku, un zaudējums šķiet neizbēgams. Tomēr pilsētas aizstāvjiem ir kāds trumpis – viņus komandē vīrs, kurš nav zaudējis nevienā kaujā. Stāstus par Rodrigo Diaza de Vivara dzīvi caurvij dažādi pārspīlējumi un mīti, tādēļ bieži ir grūti aptvert, kur beidzas faktos balstīts vēstījums par reālu vēsturisku personu un sākas leģendas par nepārspējamu kristiešu bruņinieku.

Dārgi vīni un Kubas cigāri lido ātrāk par skaņu

1954. gadā franču un britu inženieri sāk izstrādāt pasaulē pirmo pasažieru lidmašīnu, kas būs ātrāka par skaņu. 1969. gadā leģendārā “Concorde” ir gatava. Tā iecerēta kā prestižs projekts, domāts luksusa klases pasažieriem. Ekskluzīva ēdienkarte, dārgi vīni un Kubas cigāri pieejami nelielajā salonā 100 klientiem, kuri steidzas vai vēlas demonstrēt, ka var atļauties lidot ar pasaulē ātrāko pasažieru lidmašīnu.

Please reload

 
Raksti mums..
Andrejostas iela 17,
Rīga, LV-1045
ilustretavesture@dienaszurnali.lv
Tālrunis: +371 67273311;
Mobilais tālrunis: +371 26514838
Fax: +371 67292701

@2016 Dienas Žurnali

01_IPV_10-2020.jpg
  • Twitter - Black Circle
  • Facebook - Black Circle