@2016 Dienas Žurnali

­Bīstami uzdevumi

Izraēlas skarbā atriebe

 

1972. gadā Minhenes Vasaras olimpisko spēļu laikā palestīniešu teroristu grupējums “Melnais septembris” sagrābj par ķīlniekiem 11 Izraēlas sportistus, trenerus un amatpersonas, kas zaudē dzīvību asinspirtī. Par atbildi tā paša gada rudenī Izraēla sāk slepenu teroristu iznīcināšanas operāciju “Dieva dusmas”.

 

Pasaules skatieni ir pievērsti abiem militārajiem helikopteriem, kas vēlā 1972. gada 5. septembra vakarā tuvojas Firstenfeldbrukas lidlaukam Minhenes nomalē. Tajos atrodas astoņi palestīniešu teroristi un deviņi viņu saņemtie izraēliešu ķīlnieki.

Todien agri no rīta palestīnieši no teroristu grupējuma “Melnais septembris” bija ielavījušies mītnē, kur Vasaras olimpisko spēļu laikā dzīvoja Izraēlas komanda – sportisti, treneri un amatpersonas. Divi izraēliešu sportisti, kuri mēģināja aizstāvēt savus biedrus, tika nošauti. Tagad teroristi ar pārējiem ķīlniekiem nolaižas. Deviņi izraēlieši ir sasieti un sēž helikopteru aizmugures sēdekļos.

Ļaunu nojautu pārņemts, Cvi Zamirs vēro helikopterus. 47 gadus vecais izraēlietis ir Izraēlas drošības dienesta “Mossad” vadītājs. Kad tika izplatīta ziņa par ķīlnieku drāmu, viņš no Telavivas steigšus devās uz Minheni. Visu dienu Zamirs veda pārrunas ar teroristiem. Viņi pieprasa, lai no Izraēlas cietumiem tiktu atbrīvoti 234 palestīniešu ieslodzītie. Vēl teroristi pieprasa lidmašīnu, ar kuru aizbēgt. Ja prasības netiks apmierinātas, teroristi nogalinās ķīlniekus.

 

Vairāk lasi jaunajā numurā!

Latvijas neatkarības karš

Pirms 100 gadiem
Landesvērs apsteidz latviešu vienības un
PIRMAIS IESOĻO RĒZEKNĒ

 

1920. gada 21. janvārī britu majora Herolda Aleksandera komandētais Landesvērs ieņem Rēzekni – pēdējo lielo Latvijas pilsētu, no kuras padzen lieliniekus. Vienlaikus šī operācija ir unikāls gadījums Latvijas armijas tobrīd īsajā militārajā vēsturē: kādas vienības komandieris apzināti nepakļaujas augstāk stāvoša komandiera pavēlei un īsteno pats savu uzbrukuma plānu.

 

Latgales atbrīvošanas operācija bija Latvijas Neatkarības kara noslēdzošais posms. Uzreiz pēc Bermonta-Avalova komandētās Rietumu brīvprātīgo armijas palieku padzīšanas 1919. gada decembrī Latvijas armijas Virspavēlnieka štābs pulkveža Pētera Radziņa vadībā sāka izstrādāt plānu padomju karaspēka patriekšanai no Latvijas. Lielu ieinteresētību šī plāna īstenošanā izrādīja arī Polija, un 1919. gada 30. decembrī Rīgā abu valstu bruņoto spēku virspavēlniecības parakstīja līgumu par vienlaicīgu uzbrukumu Latgalē.

Operācijas sākums tika nolikts uz 1920. gada 3. janvāri, bet pirmais mērķis – Daugavpils atbrīvošana. To vajadzēja sasniegt Polijas un Latvijas armijas vienību kopējā uzbrukumā Polijas armijas ģenerāļa Edvarda Ridza-Smiglija vadībā. Uzbrukuma sākums bija sekmīgs, un līdz 3. janvāra vakaram lielinieku spēki no Daugavpils bija padzīti. Savukārt līdz 5. janvāra vakaram Kurzemes divīzijas 3. Jelgavas kājnieku pulks izveidoja vienotu fronti ar poļu 1. leģionu divīzijas vienībām.

Vairāk lasi jaunajā numurā!

Ikdienas dzīve
Cepure izdur acis?!

Tikai muļķi nebaidās no sievietes ar krāšņu, ziediem rotātu cepuri. Šo mākslas darbu uz galvas notur gara, asa adata, kuru dāma liek lietā, arī sajūtot apdraudējumu. Ap 1900. gadu neparastais ierocis nopietni baida vīriešus un kļūst par savdabīgu sieviešu neatkarības kustības simbolu.

 

Kāda lietaina 1912. gada otrdiena Blīkerstrītā, Ņujorkā, izvēršas negaidīti dramatiska. Apmeklējusi banku, 18 gadu vecā Elizabete Folija iet caur pilsētu kopā ar kādu paziņu, kad viņiem no mugurpuses pielavās laupītājs. Svešinieks bez brīdinājuma triec dūri sejā Elizabetes pavadonim, kura kabatas ir uztūkušas no čaukstošām naudaszīmēm. Tomēr laupītājs ir par zemu novērtējis jauno sievieti: Elizabete zibenīgi izvelk savu cepures adatu un vicina to viņam sejas priekšā.

“Apķērīgums, sievišķīga drosme un cepures adata gaišā dienas laikā lika laupītājam aizbēgt pa Blīkerstrītu un Brodveju,” nākamajā dienā ziņo avīze “The New York Times”. Ar savu apņēmīgo rīcību Elizabete Folija ir pievienojusies aizvien pieaugošajam sieviešu pulkam, kuras negrib būt par pasīvu upuri varmākām uz ielas. Sievietes ir gatavas sevi aizstāvēt, un cepures adata te lieti noder. 20. gadsimta sākumā tā ir teju katrai dāmai, vienalga, vai tā būtu Ņujorka, Sidneja, Parīze vai Latvijas pilsētas Rīga un Liepāja. Līdz pat 30 centimetru garā “ieroča” īstais uzdevums ir nostiprināt milzīgās cepures sieviešu krāšņajās frizūrās.

Vairāk lasi jaunajā numurā!

Inženieru meistardarbi

Strādnieki rok
ceļu zem Temzas

 

Temza ar tās piestātnēm ir nozīmīga Londonas saikne ar pasauli un reizē –satiksmes organizācijas apgrūtinājums. 19. gadsimtā strauji augošajai pilsētai ļoti nepieciešams jauns tilts, bet tam īsti nav vietas. Risinājumu piedāvā kāds franču izcelsmes inženieris – zem upes jābūvē tunelis!

 

Lielgabali izšāva tieši pulksten četros. Dārds atbalsojās pār Temzu, bet drīz noslīka flautu un sitamo instrumentu skaņās, kad militārais orķestris uzsāka triumfa maršu. Tērpušies svētku mundieros, mūziķi iesoļoja tunelī, un viņiem sekoja inženieri, zinātnieki un valstsvīri. Pie balti nokaļķotajām sienām spīdēja vairāk nekā simt petrolejas lampu, apgaismojot tuneļa velves. Griesti bija tik augsti, ka karognesēju raibie karogi netika tiem ne tuvu.

Smalkie viesi iegāja tunelī, lai pēc 400 metriem iznāktu ārā Temzas otrajā krastā. Tomēr visi šo ceļu nepieveica. Daži paspēra tunelī tikai pāris soļu un tad instinktīvi apstājās. Nomurminājuši atvainošanos, viņi griezās apkārt, lai kāri tvertu pēc elpas, atkal iznākuši dienas gaismā. Avīze “The Times” savā reportāžā par pirmā Temzas tuneļa atklāšanu stāstīja, ka arī tie, kas turpināja ceļu, jutās manāmi atviegloti, kad 1843. gada 25. martā iznāca ārā upes otrā pusē. Par spīti pacilātajai gaisotnei, daudziem “krūtis spieda urdošs nemiers”.

“Nevar noliegt, ka arī sienas svīda aukstus sviedrus,” rakstīja avīze.

Vairāk lasi jaunajā numurā!

LASI VĒL

Armija sargā Ēģiptes varenumu

Ēģiptes ziedu laikos reti kurš pretinieks gatavs iesaistīties konfliktos ar šīs varenās valsts armiju. Dārdošie kaujas ratu pulki, izcilie loka šāvēji un kājnieki dveš nāves bailes, pirms vēl sākuši kustēties.

Uz nāvi notiesātos glābj, bombardējot cietumu

Ar gaisa uzbrukumu Amjēnas cietumam 1944. gada 18. februārī vācu okupētajā Ziemeļfrancijā Sabiedrotie mēģina izglābt no nāves Franču pretošanās kustības dalībniekus. Pārdrošā operācijā britu lidmašīnas bombardē cietuma mūri, sardzes barakas un citas ēkas.

Dīvainākie ieroči pasaules vēsturē

Paņemiet zobena asmeni, apvienojiet to ar pātagu un iegūsiet dzīvībai bīstamu ieroci – gan pretiniekam, gan tam, kurš to vicina. Vēsturē dīvainākie ieroči ir apbrīnojami atjautīgi izgudroti, tomēr praktiski tie tikpat kā nav lietojami.

Bērni nosmok zem akmeņu lavīnas

1966. gada 21. oktobris Abervanas skolā ir pēdējā mācību diena pirms rudens brīvlaika, kad ar skaļu dārdoņu ēku apber deviņus metrus augsta akmeņu un ogļu putekļu lavīna. Zem iežiem aprakti guļ vairāk nekā 140 bērnus un pieaugušos.

Skarba cīņa pie Licenes

1632. gada novembrī Zviedrijas karaspēks un Katoļu līgas armija satiekas kaujā pie Licenes. Tā ir viena no lielākajām Trīsdesmitgadu kara kaujām, kurā dzīvību zaudē Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs un tūkstošiem karavīru. Tagad arheologi ir izpētījuši kādu masu kapu ar 47 nežēlīgajās cīņās kritušo vīru mirstīgajām atliekām.

Padomju armija liek lietā aerokamanas

Otrā pasaules kara laikā Padomju Savienība sāk izgatavot īpašu militāro tehniku ziemas kaujām – aerokamanas “NKL-26”. Bruņotas ar ložmetēju, tās ved triecienā kaujiniekus un spēj cīnīties ar pretinieku metriem dziļā sniegā.

Please reload

 
Raksti mums..
Andrejostas iela 17,
Rīga, LV-1045
ilustretavesture@dienaszurnali.lv
Tālrunis: +371 67273311;
Mobilais tālrunis: +371 26514838
Fax: +371 67292701
  • Twitter - Black Circle
  • Facebook - Black Circle