battle.jpg

­Ikdienas dzīve

PIEROBEŽAS LAUPĪTĀJI

16. gadsimtā Anglijas un Skotijas pierobežas apgabalos ir spēkā stiprākā likums. Nakts tumsas aizsegā tur regulāri siro organizētas laupītāju grupas, no rīta nozūdot drošībā savā robežas pusē. Ne Skotijas, ne Anglijas karalis nespēj apturēt šīs nelikumības.

 

Kad Itālijas karu (1494–1559) ietvaros izraisījās karš starp Angliju un Franciju, Skotijas karalis Džeimss IV nostājās Francijas pusē un 1513. gadā iebruka Anglijā, lai gan pats ar to bija saistīts radniecīgām saitēm. Viņš bija precējies ar Anglijas karaļa Henrija VIII māsu Mārgaretu. Džeimss IV krita kaujā katastrofālā sakāvē pie Flodenas. Līdz ar to Skotija zaudēja spēcīgu karali, kurš bija valdījis 25 gadus. Par nākamo Skotijas karali Džeimsu V kronēja kaujā kritušā valdnieka dēlu, kurš bija tikai pusotra gada vecs. Tādēļ nākamajos gados karalisti pārvaldīja reģenti un valstī notika cīņas par varu starp ietekmīgām dzimtām; starp Francijas un Anglijas atbalstītājiem, kā arī starp katoļticīgajiem un protestantiem. Šajā haosā robežapgabala klanu vadoņi varēja laupīt bez liela riska. Situācija neuzlabojās, kad Džeimss V sāka valdīt patstāvīgi. Pēc karaļa nāves 1542. gadā Skotijas karalienes titulu ieguva viņa meita Marija Stjuarte – zīdainis. Līdz viņas pilngadībai valstī atkal valdīja reģenti, faktiski – ietekmīgi skotu klani, bet meitene uzauga Francijas galmā. Kad 1561. gadā viņa atgriezās savā zemē, lai valdītu, katoļticīgā Marija Stjuarte bija nemitīgā konfliktā ar protestantiskajiem dižciltīgajiem. Jau 1567. gadā viņa bija spiesta atteikties no troņa par labu vienu gadu vecajam dēlam Džeimsam. Zēna nepilngadības laikā valdīja vairāki reģenti, tikai 1581. gadā Skotijas karalis Džeimss VI varas grožus ņēma savās rokās.

 

Vairāk lasi jaunajā numurā!

mieraligums.jpg

Latvijas Neatkarības karš

Pirms 100 gadiem

Latvija noslēdz mieru “uz mūžīgiem laikiem”

 

Pēc mēnešiem ilgām smagām sarunām karstuma un tīfa nomocītajā Maskavā un Rīgā Latvijas un Padomju Krievijas delegācijas 1920. gada 11. augustā beidzot paraksta miera līgumu. Tas ir daudzu kompromisu rezultāts, bet iegūts galvenais – Neatkarības karš ir noslēdzies un Krievija “uz mūžīgiem laikiem” atteikusies no Latvijas teritorijas.

 

Atausa saulains 1920. gada 11. augusta rīts. Jau krietni pirms dienas vidus pie Ārlietu ministrijas ēkas Rīgā sāka pulcēties paliels pulciņš cilvēku. Stundu pirms pusdienas laika – pulksten 11.00 – ministrijas durvis atvērās, pašmāju un ārvalstu žurnālisti varēja ieņemt viņiem paredzētās vietas telpā, kurā jau mēnesi bija noritējušas Latvijas un Padomju Krievijas delegāciju sarunas par miera līguma noslēgšanu. Fotogrāfi vēlreiz pārbaudīja uzstādīto aparatūru, rakstošie preses pārstāvji izvilka blociņus un sagatavoja rakstāmrīkus. Bija pienācis vēsturisks mirklis – miera līguma parakstīšana. 

Vairāk lasi jaunajā numurā!

Machiavelli.jpg
Renesanse
Makjavelli: diplomāts, rakstnieks, neizprotams politologs

 

1513. gadā Nikolo Makjavelli ir ietekmīgs politiķis un diplomāts Florencē, kad kārtējā varas maiņa brutāli izmaina viņa dzīvi. Makjavelli krīt nežēlastībā, tiek apsūdzēts sazvērestībā, spīdzināts un izsūtīts trimdā. Nākamajos gados viņš vientulībā saraksta savu slavenāko darbu “Valdnieks” un kļūst par vienu no visu laiku pretrunīgākajiem un nozīmīgākajiem domātājiem.

 

Šajā 1520. gada vasaras dienā viesi, kas sapulcējušies ārpilsētas mājas dārzā netālu no Florences, jautri tērzē, līdz pieklust, kad pieceļas nama īpašnieks. Sirms vīrs ar asiem sejas vaibstiem, kuram vēlēts runāt par Florences pilsētvalsts nākotni – tas ir Nikolo Makjavelli. Vairāk nekā 14 gadu bijušais diplomāts bija strādājis Florences labā, līdz 1512. gadā varenā Mediči dzimta gāza pilsētas vadību. Makjavelli tika apvainots sazvērestībā, viņu turēja cietumā un spīdzināja, bet pēc tam izsūtīja trimdā. Tagad Makjavelli dzīvo savā lauku īpašumā.

Astoņi gadi ir pavadīti Mediči stingrās rokas diktatūrā, un Florencē sāk gruzdēt nemieri. Tāpēc Romas pāvests lūdzis Makjavelli, lai tas ieskicē pilsētas vadības reformu, kas ierobežotu oligarhu varu. Viesi kļūst vai mēmi aiz pārsteiguma, kad Makjavelli iepazīstina ar savu plānu – atjaunot republiku. Vairāki no klātesošajiem ir ierēdņi Florences valsts aparātā un zina, ka Mediči nekādā gadījumā brīvprātīgi neatdos varu. Taču Makjavelli pārliecība ir nesatricināma. 

“Mediči vēlas stabilu pārvaldi, kas garantē viņu pozīcijas un nodrošina godu. Visi citi pilsētā vēlas drošu un stabilu pārvaldi, kas dod tiem iespēju piedalīties valsts lietās,” teikts Makjavelli rakstiskajā atbildē pāvestam. Viņaprāt, republika ir ideālas valsts forma un paraugs, par kādu jākļūst arī Florencei. Šīs nostājas dēļ Makjavelli dažkārt tiek pieskaitīts demokrātijas celmlaužiem, tomēr viss ir daudz sarežģītāk. Itāļu domātājs bija pretrunīga personība ar tikpat pretrunīgiem uzskatiem. 

Vairāk lasi jaunajā numurā!

LASI VĒL

Tvaicinieks joņo līdz pat 200 km/h

Brāļu Stenliju tvaika dzītie spēkrati iekaro vairākas virsotnes: uzbrauc aptuveni 2000 metru augstā kalnā un ātrumā apsteidz iekšdedzes dzinēja automobili. Viena no brāļu ražotajām “Stanley Model 63 Toy Tonneau” atrodas arī kādā Latvijas privātkolekcijā.

Ieroču konstruktori ar izdomu

Tālvadības mīnas, peldoši tanki un automāts ar liektu stobru. Otrā pasaules kara laikā izgatavots ne mazums pārsteidzošu ieroču. Militārās tehnikas radītāji grib par katru cenu pārspēt pretinieka jaunākos izgudrojumus. Tomēr ne visi jauninājumi dod cerēto rezultātu.

Neticamā bēgšana

1942. gada vasarā Slovākijas ebreju jauneklis Rudolfs Vrba nonāk Aušvicas koncentrācijas nometnē. Tāpat kā daudzi citi, viņš naivi tic, ka atsūtīts uz darba nometni. Pēc mokpilniem diviem gadiem jauneklim kopā ar draugu Alfrēdu Vetcleru izdodas izbēgt no nacistu nāves fabrikas, lai pasaulei pavēstītu patiesību.

Jetas kanālu uzbūvē pārāk vēlu

Jau 16. gadsimtā Zviedrija sapņo izvairīties no Dānijas Ēresunda muitas nodevas, uzbūvējot 190 km kanālu un izveidojot ūdensceļu pāri valstij. To sāk rakt tikai 1810. gadā. Kad Jetas kanālu pabeidz, tas īsti vairs nav vajadzīgs. Ir sācies dzelzceļu laikmets.

Londonā uzdarbojas zagles

Modes preču lielveikalos pārdevēji bailēs nosvīst, kad durvis ver grupa jaunu, labi ģērbtu sieviešu. Tā ir viena no rūdītākajām sieviešu bandām “Forty Elephants” ar nežēlīgo Elisu priekšgalā.

Seši vīri dodas nezināmajā

Norvēģu polārpētnieks Fritjofs Hansens kopā ar vēl pieciem vīriem dodas šķērsot neizpētīto, ledājiem klāto Grenlandi. Kuģis nolaiž viņus laivās dreifējošā ledū pie salas austrumkrasta, bet ceļotāji ir spiesti uzkāpt uz ledus gabala, kas viņus nes aplamā virzienā. 88 dienas ilgais piedzīvojums ir sācies.

Piedzīvo vēsturi: nežēlīgā Timura greznā galvaspilsēta Samarkanda

Timurs ierakstīja savu vārdu vēsturē kā viens no nežēlīgākajiem karavadoņiem un valdniekiem, kas nogalināja miljoniem cilvēku. Vienlaikus viņš saudzēja un augstu vērtēja arhitektus, inženierus un māksliniekus, kuru talantu izmantoja, lai galvaspilsētu Samarkandu pārvērstu par krāšņu arhitektūras pērli.

Please reload

 
Raksti mums..
Andrejostas iela 17,
Rīga, LV-1045
ilustretavesture@dienaszurnali.lv
Tālrunis: +371 67273311;
Mobilais tālrunis: +371 26514838
Fax: +371 67292701

@2016 Dienas Žurnali

  • Twitter - Black Circle
  • Facebook - Black Circle