Karavadzo.jpg

Spilgtas personības

Talantīgs gleznotājs, karstasinīgs kauslis

 

Dižais, pasaulslavenais mākslinieks Karavadžo mīlēja izaicinājumu, dumpinieciskumu un sabiedrības normām “nepareizā” jeb dzīves bez skaistām puķēm demonstrējumu ne tikai uz audekla. Karstasinīgais itālietis pastāvīgi nonāca konfliktā ar likumu, bēguļoja, līdz mira savam spožajam talantam nepiedodami jauns.

 

Mijkrēslī divi vīri sagatavojas cīnīties duelī tenisa laukumā pie “Palazzo Firenze” Romas centrā. Ir 1606. gada 28. maijs, un abi kaujas gaiļi ir ieradušies uz cīņu ar zobeniem un sekundantiem. Vienā pusē stāv Romas slavenākais mākslinieks Karavadžo, īstajā vārdā Mikelandželo Merīzi. Viņam pretī cīņai gatavojas Ranučo Tomasoni, gados jauns, turīgs itālietis, kurš regulāri nonāk likumsargu redzeslokā. Abi vīri karsti ienīst viens otru un nekavējoties izvelk ieročus. Asie zobeni uzmirdz zūdošajā dienas gaismā, un divcīņa sākas. Duelanti agresīvi cērt viens otram, bet drīz cīņa kļūst nelīdzvērtīga. Karavadžo ir muskuļots, izveicīgs un šķietami pavisam bezbailīgs. Tomasoni ir pilnībā aizņemts ar atvairīšanos, un gleznotājs nāk viņam tuvāk ar katru cirtienu. Cenšoties izvairīties no uzbrukumiem, Tomasoni paklūp – un rezultāts ir liktenīgs. Karavadžo viņam uzbrūk un iedur zobenu cirkšņos. Tomasoni iekliedzas sāpēs. Mākslinieks ir uzvarējis, bet naidā neapstājas. Pārskaities viņš izvelk zobenu no Tomasoni un sagatavojas vēl vienam cirtienam. Tā nav ne pirmā, ne pēdējā reize, kad talantīgais gleznotājs ir iejaukts asiņainā cīņā. Karavadžo rakstura tumšā puse atkal un atkal viņu iedzen konfliktos un sarežģījumos. Visbeidzot šī karstasinīgā, neapdomīgā dzīve vienam no pasaules vēsturē ģeniālākajiem māksliniekiem apraujas pārlieku ātri.

Vairāk lasi jaunajā numurā!

Rumbula.jpg

Holokausts Latvijā

Pirms 80 gadiem
Izdzīvo ebreju slaktiņā Rumbulā

1941. gada ziemas sākumā notika viens no baisākajiem noziegumiem, kāds jebkad piedzīvots Latvijas teritorijā. Nacistiskās Vācijas okupācijas iestāžu organizētās masu slepkavībās Rumbulas mežā 30. novembrī un 8. decembrī nogalināja tūkstošiem ebreju. Zvērīgajā akcijā apbrīnojamā kārtā izglābās 35 gadus vecā Frīda Fride (vēlāk Mihelsone). Viņa savu pieredzi iemūžināja atmiņu grāmatā, kas izdota ar nosaukumu “Es izdzīvoju Rumbulā”. Tā ir viena no retajām aculiecinieku liecībām par šo slaktiņu.

 

“Ir izdota pavēle, ka visiem darbspējīgiem ebrejiem ir jāstrādā. Man steigšus ir jāatrod darbs. Soņa Bobrova mani iekārto par kalponi pie kāda vācu virsnieka, kurš ar savu adjutantu apmeties viņas brāļa bijušajā dzīvoklī Elizabetes un Jumāras ielas (mūsdienās Ernesta Birznieka-Upīša iela – red.). Soņas brāli arestēja, nošāva okupācijas pirmajās dienās, bet viņa sieva ar bērnu paguva evakuēties. (..) Mans pienākums ir uzkopt virsnieka dzīvokli, mazgāt veļu un veikt citus kalpones darbus. (..)

Reiz virsnieks ienāca manāmi satraukts un paziņoja, ka man jāiet prom: esot iznākusi jauna pavēle – atlaist visus ebrejus, kuri strādā pie privātpersonām. Viņš staigāja šurpu turpu pa istabu, skaļi domādams: “Žēl, žēl, ļoti čakla sieviete. Paklau, varbūt tu nemaz neesi īsta ebrejiete? Varbūt tevī tek kaut nedaudz āriešu asiņu? Tad es varētu panākt, ka tevi atstāj pie manis, es teiktu, ka tu esi mana mīļākā. Tu taču esi skaista sieviete!”

“Nē, nē, ko jūs!” noraidoši kratu galvu. “Esmu caur un cauri ebrejiete.”

“Žēl, ļoti žēl, tad mums nāksies šķirties,” viņš satriekts vairākas reizes atkārto.

Tā es zaudēju darba vietu un vienlaikus arī caurlaidi pilsētā – ausveis. Pēc dažām dienām uzzinu, ka tas ir saistīts ar pavēli par visu ebreju piespiedu pārvietošanu uz geto Maskavas forštatē. Tajā laikā tikai retais zināja, ko nozīmē geto. Tas bija abstrakts jēdziens, lai gan visi par to vien runāja.”

Vairāk lasi jaunajā numurā!

hollænder.jpg
Jūrasbraucieni
Šausmas piezogas kā liega vēja pūsma KLĪSTOŠAIS HOLANDIETIS

 

Mīts vai patiesība? Klīstošā holandieša parādīšanās pie apvāršņa pareģo nāvi un nelaimes. Neskaitāmi jūrnieki apgalvo, ka redzējuši biedējošo spoku kuģi, saprotams – tikai tie, kuriem izdevies izbēgt no aukstās nāves elpas. Vēsturnieki šķetina, cik daudz patiesības ir šajā populārajā leģendā. 

 

Vētra rausta un plosa kapteiņa Larsena kuģi, kas kā skaida tiek mētāts putojošā un kaucošā ellē netālu no Labās Cerības raga Āfrikas dienvidrietumos. Lielie viļņi nepielūdzami gāžas pāri klājam. Takelāža draudīgi krakšķ. Masti un šķērskoki jebkuru mirkli var pārlūzt un krītot sadragāt izmirkušos jūrniekus uz burinieka klāja. Ir vētras plosīta nakts 1881. gadā, un zviedru tirdzniecības kuģa apkalpe jau stundām ilgi raidījusi lūgšanas augstākiem spēkiem, lai tie ļautu dzīviem sagaidīt rītu. Burinieks ir atceļā no Austrālijas uz Eiropu, bet kuģošana ap Labās Cerības ragu un pusotra simta kilometru attālo Āfrikas galējo dienvidu punktu Adatas ragu, kā vienmēr, izrādās grūtību pilna. Īsi pirms rītausmas vētra pierimst, bet pārbaudījumi vēl nav galā. Tālumā piepeši parādās savāda blāzma. Kapteinis Larsens pavēl kādam matrozim uzkāpt mastā un paskatīties, kas ir gaismas avots. Jūrnieks uzkāpj līdz masta galam, skatās tālē, bet, nepaspējis brīdināt apkalpi, zaudē pamatu zem kājām, krīt un dobji atsitas pret klāju. Matrozis paliek nekustīgi guļam, bet viņam vēl izdodas izmocīt pār lūpām divus vārdus, no kuriem pārējiem vīriem uz kuģa asinis sastingst dzīslās. “Klīstošais holandietis,” viņš nočukst, pirms mirst. Mastā uzrāpjas cits jūrnieks. Tas ir brits, vārdā Lendersberijs, un viņš stāsta, ka redz spožu, sarkanu gaismu, kas apņem vecu, caurumainu kuģi. Lendersberijs skaidri redz burinieka mastus, korpusu un buras – viņš par to ir pilnīgi pārliecināts. Tas ir Klīstošais holandietis, slavenākais un šausminošākais spoku kuģis pasaules jūrās. Visu jūrnieku lielākais bieds. Klīstošais holandietis nes sev līdzi nelaimes un nāvi, un kapteiņa Larsena vīri par to pārliecinās. Divas dienas pirms tam, kad tirdzniecības kuģis ieiet Roterdamas ostā, Lendersberiju ķer sirdstrieka un viņš pakrīt beigts. Trešais apkalpes loceklis sastop nāvi tajā pašā rītā, kad jūrnieki pie Labās Cerības raga pamana Klīstošo holandieti. Vīrs ir ieraudzījis spoku kuģi pa iluminatoru un pēc tam atrasts bez dzīvības guļam savā kojā. Kuģa žurnālā tiek ierakstīts nāves cēlonis: “Bezgalīgas bailes.” Jau atkal vairāki vīri spēka gados ir zaudējuši dzīvību pēc tam, kad ieraudzījuši mistisko spoku kuģi. Klīstošo holandieti – iespējams, pasaulē zināmāko jūras leģendu – joprojām apvij noslēpumainības plīvurs. Vai nostāsti par mistisko kuģi ir tikai izdomājums? Vai, iespējams, ka neskaitāmajos nostāstos tomēr rodams kāds patiesības grauds?

Vairāk lasi jaunajā numurā!

LASI VĒL

Sagrozītā realitāte vācu okupētajā Latvijā

Nav tāda komunikācijas līdzekļa, ko nevarētu izmantot propagandā, savulaik raksta brits Edvards Bernejs, viens no propagandas teorijas izstrādātājiem. Pēc Latvijas okupācijas 1941. gada 22. jūnijā nacisti izmanto visus iespējamos kanālus sabiedriskās domas izkropļošanai. 

Speciālistī vētī Baldones Viesuļu depozīta bagātības

Latvijas Nacionālais vēstures muzeja speciālisti attīrījuši un izpētījuši Baldones Viesuļu māju zemē atrasto depozītu – 380 monētas, kas kaltas 17. gadsimta gaitā. Numismāti secina: tas bija vidēji turīga Kurzemes un Zemgales hercogistes iedzīvotāja noguldījums ar Lielā Ziemeļu kara notikumiem saistītā briesmu brīdī.

Indīga viela karā pret vēzi

Pēc masīva “Luftwaffe” uzlidojuma Sabiedroto kuģiem Bari ostā, Itālijā, 1943. gada 2. decembrī liels skaits ievainoto mirst ar neparastām slimības pazīmēm. Kāds gados jauns ārsts iedziļinās situācijā un veic izpēti, kas palīdzēs atrast metodi vēža ārstēšanai.

Šrapnelis izgudro jaunu ieroci 

18. gadsimta beigās britu virsnieks rada baisu artilērijas munīciju: ar svina skrotīm piepildītu

Senajā Ēģiptē alus plūda straumēm

Ēģiptieši dzer alu, lai remdētu slāpes un stiprinātu savus muskuļus, lai ārstētos un priecātos svētkos. Viņi uzskata: šim brūvējumam piemīt dziedinošas, pat dievišķas īpašības.

Vikingi pret musulmaņiem 

Gadu desmitiem sirojumos terorizējuši iedzīvotājus Ziemeļeiropā, vikingi nosprauž jaunu mērķi. 844. gadā viņi dodas uz Pireneju pussalu, bet tur skandināvu karotāji piedzīvo nepatīkamu pārsteigumu. Mūsdienu Seviljā vikingiem pretī stājas spēcīga musulmaņu armija.

Spāņu ekspedīcijas skarbais liktenis Floridā

Kādā 1527. gada jūnija dienā piecu kuģu flote ar 600 vīriem pamet Spānijas krastus un uzņem kursu uz Ziemeļameriku. Viņi plāno tur pakļaut spāņu varai jaunas zemes, bet sapnis pārvēršas murgā. Kolonizatori ir spiesti smagi cīnīties ar naidīgām ciltīm un nāvējošām slimībām. Vien četri vīri 1536. gadā atgriežas pie savējiem Mehiko.

“Izbeidziet smidzināt indi no gaisa”

20. gadsimta 50. gados ASV vides aizstāvji konstatē, ka no gaisa smidzinātais insekticīds DDT nogalina dzīvniekus. Kad Olgas Ouensas Hakinsas dārzā masveidā mirst putni, viņas mērs ir pilns. Vēstulē draudzenei Reičelai Kārsonei un avīzei “The Boston Herald” viņa pieprasa nekavējoties apturēt indes izsmidzināšanu no lidmašīnām.

 
Raksti mums..

Andrejostas iela 23,

Rīga, LV-1045

ilustretavesture@dienaszurnali.lv

Tālrunis: +371 67063100

Fax: +371 67292701

Ziņa nosūtīta! Paldies!