00010403_bw.jpg

­Noziegumu vēsture

Īpaša policijas vienība cīņā ar
GANGSTERIEM LOSANDŽELOSĀ

“Noteikums ir tāds, ka nav nekādu noteikumu”. Ar tādu devīzi 1946. gadā Losandželosā izveido īpašu policijas vienību cīņai ar organizēto noziedzību. Nelielā komanda, saukta par “Gangster Squad” (gangsteru mednieki), 15 gadu vajā pilsētas noziedzniekus un viņu karali Mikiju Koenu.

 

Policists Džons O’Mara nervozē, kad aukstā 1946. gada novembra vakarā ieiet sanāksmju telpā. Viņa priekšnieks nupat ir piezvanījis un bez paskaidrojumiem palūdzis, lai O’Mara jeb Džeks, kā viņu sauc kolēģi, nekavējoties ierodas birojā. Policists bažījas, ka saņems rājienu, tāpēc atviegloti uzelpo, kad telpā ierauga vēl 17 citus izsauktos kolēģus. Telpas tālākajā galā redzams arī policijas inspektors Villijs Bērnss, kurš vēršas pie sapulcinātajiem kolēģiem.

“Esam sapulcējušies, lai policijas priekšnieka uzdevumā izveidotu speciālu vienību,” izsaukuma iemeslu skaidro Bērnss. Tās uzdevums ir reizi par visām reizēm darīt galu organizētajai noziedzībai Losandželosā. Slepkavības, vardarbība, nelikumīgas azartspēles, narkotiku tirdzniecība un prostitūcija ir pilsētas ikdiena.

“Jūsu darbarīks būs šis,” Bērnss norāda uz automātu “Thompson”, kas atrodas viņam priekšā uz galda. Turpinot runāt, viņš sāk izjaukt ieroci tikpat veikli kā citi cilvēki bez skatīšanās sasien savu kurpju auklas. Ir skaidrs, ka jaunā specvienība darbosies ārpus likuma robežām. Viņiem jāaizmirst parastās policijas procedūras un jārīkojas bez žēlastības, vajājot pilsētas rūdītos gangsterus. Savukārt oficiāli tādas vienības nemaz nebūs.

 

Vairāk lasi jaunajā numurā!

Sarkanas-armijas-ienaksana.jpg

ANEKSIJA

Pirms 80 gadiem Padomju Savienība iznīcina Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valstis

BALTIJAS OKUPĀCIJA

 

Ar provokācijām, šantāžu un militāras agresijas draudiem Padomju Savienība sagatavo Baltijas valstu okupāciju. 1940. gada vasarā tā teju vienlaikus ieved savu karaspēku Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, pēc vienota scenārija vardarbīgi pārņemot varu, un ar manipulatīvām metodēm anektē PSRS sastāvā.

 

Dramatiskais stāsts par trīs Baltijas valstu iznīcināšanu aizsākas ar 1939. gada 23. augustā noslēgto Neuzbrukšanas līgumu starp Vāciju un Padomju Savienību, ar kuru saskaņā Somija, Latvija un Igaunija tika iekļautas PSRS interešu sfērā. Pēc piecām nedēļām padomju valsts interešu sfērā nonāca arī Lietuva – saskaņā ar 28. septembrī noslēgto Vācijas un PSRS līgumu par draudzību un robežām. Sekoja Polijas valsts bruņota iznīcināšana, ko saskaņoti veica abas lielvalstis. Tā vēl nebija noslēgusies, kad Padomju Savienība jau izvirzīja pirmos ultimātus Baltijas valstīm, pieprasot t.s. savstarpējās palīdzības līgumu parakstīšanu, kas paredzēja padomju karaspēka bāzu izveidi Igaunijas, Latvijas un Lietuvas teritorijā.

Vairāk lasi jaunajā numurā!

beladonna.jpg
Ikdienas dzīve
Mode pirms 500 gadiem:
PULĒNI UN BELLADONA

 

Mode ir valdījusi pār daļu sabiedrības visos laikos, arī vēlajos viduslaikos un kādu gadsimtu pēc tam. Apģērbs demonstrēja valkātāja sociālo statusu, un vēlme izcelties dažbrīd uzplaiksnīja pavisam kuriozā veidā. Kā citādi lai izskaidro vīriešu kurpes ar pusmetru garu purngalu un sastīvinātās frēzes, kas traucē ēst?

 

Daudzviet viduslaiku Eiropā spēkā bija tā dēvētie tikumības likumi, kas reglamentēja arī ģērbšanās stilu. Īpaši izplatīti tie bija Itālijas ziemeļos. Florencē no 1281. līdz 1497. gadam ieviesa 135 likumus sieviešu apģērbam un 25 likumus vīriešiem. Varasvīri sprieda: ja sievietes drīkstēs ģērbties, kā vēlas, viņas drīz vien pavedinās vīriešus netiklībā. Daži vēsturnieki tomēr uzskata, ka šos likumus noteica, lai ierobežotu sieviešu pārmērīgo skriešanu pakaļ modei, kas vīriem prasīja prāvus līdzekļus.

Vairāk lasi jaunajā numurā!

Vikingi.jpg

Rekonstrukcijas

Tilts uz vikingu laikmetu

 

Ap 980. gadu pār kādas upes ieleju Dānijā senie skandināvi uzbūvē varenu ozolkoka tiltu, kas ir viens no spilgtākajiem vikingu laikmeta meistardarbiem līdz pat mūsdienām. Kad 2017. gada pavasarī amatnieku grupa sāk atkārtot valdnieka Haralda Zilzobja meistaru veikumu, viņi secina – bez motorzāģiem un smagās tehnikas tas ir ellīgi grūts darbs.

 

Kad 1971. gada rudenī lauksaimnieks Knuds Knudsens sāk uzart nesen drenētu pļavu ielejā pie Vejles pilsētas Dānijā, viņš pat iedomāties nespēj, ka todien piedzīvos svarīgu notikumu, kas mainīs priekšstatus par dāņu vikingu laikmeta vēsturi. Sākumā aršana sokas labi, līdz arkls atduras pret kaut ko cietu. Nospriedis, ka tas ir akmens, Knudsens paņem ķēdi un lāpstu, lai atbrīvotos no šķēršļa. Tomēr tas nelīdz, jo drīz kļūst skaidrs, ka priekšmets ir nevis akmens, bet koks – un turas zemē ļoti cieši.

Tikai pēc vairākiem mēģinājumiem Knudsenam izdodas izvilkt priekšmetu ar traktoru. Tas izrādās trīs metrus garš stabs, kurš sver vairākus simtus kilogramu un acīmredzot ir gulējis zemē daudzus gadu simtus. Knudsens aizvelk stabu sāņus un turpina art, līdz uziet vēl desmit stabu. Tagad lauksaimnieks met mieru aršanai un zvana Vejles muzeja speciālistiem. Drīz vien atklājas, ka melnajā zemē Knudsens ir uzgājis vienu no vikingu laikmeta lielākajām būvēm.

Vairāk lasi jaunajā numurā!

LASI VĒL

Vai inku priekšteči upurēja savus bērnus?

Kopš 2011. gada arheologi Peru ziemeļrietumos atraduši 269 bērnu mirstīgās atliekas. Iespējams, viņi ir pārdomāta rituāla upuri. Tomēr tā ir tikai viena no interpretācijām par inku priekšteču – čimu tautas – dzīvesveidu.

Franči bruģē ceļu D-dienai

Kad 1944. gada 6. jūnijā sākās Sabiedroto desants Normandijā, vērienīgajā operācijā “Overlord” bija iesaistīti arī tūkstošiem Franču pretošanās kustības “La Résistance” cīnītāju. Viņi organizēja sabotāžas uz sliežu ceļiem un spridzināja tiltus, iznīcināja sakaru līnijas un ieroču noliktavas, darīja visu iespējamo, lai traucētu vācu karaspēkam pretoties uzbrukumam.

Iepazīsti Polijas pilsētu Veļičku!

Savulaik Velička bija Polijas zelta bedre tiešā nozīmē. No pazemes izceltais sāls nesa tās karaļiem krietnu bagātību. Laika gaitā raktuves izpletās par iespaidīgu 287 kilometru garu eju sistēmu, un eiropieši pirka no tās izceltos baltos graudiņus par brangu naudu. Mūsdienās šeit ir muzejs, kura pārsteidzošākie apskates objekti ir strādnieku no sāls darinātās skulptūras.

Normaņi iekaro Eiropu

10. gadsimta sākumā neliela skandināvu vikingu grupa apmetas Rietumfranku valsts pierobežā. Tās pēcteči pārņem kristīgo ticību, arī franku kultūru un valodu, bet saglabā senču kareivīgās tradīcijas. Runa ir par normaņiem, kuri iekaro anglosakšu Angliju un atstāj spilgtas pēdas krusta karu periodā.

Nāves dzelzceļš izdzēš tūkstošiem dzīvību

Otrā pasaules kara laikā Japānas impērija steigā būvē dzelzceļu starp Taizemi ar Mjanmu, par darbaspēku izmantojot Sabiedroto karagūstekņus. 415 kilometri sliežu daudziem karavīriem kļūst par pēdējo, pie kā pakrist aiz bada, spēku izsīkuma un vardarbības.

Please reload

 
Raksti mums..
Andrejostas iela 17,
Rīga, LV-1045
ilustretavesture@dienaszurnali.lv
Tālrunis: +371 67273311;
Mobilais tālrunis: +371 26514838
Fax: +371 67292701

@2016 Dienas Žurnali

  • Twitter - Black Circle
  • Facebook - Black Circle