partizani.jpg

Otrais pasaules karš

Pirms 80 gadiem
Latviešu partizāni ilūziju gūstā

 

Latviešu nacionālo partizānu kustība nav tikai pēckara fenomens. Šāda kustība īsi, bet spilgti izpaudās arī Vācijas–Padomju Savienības kara sākumā 1941. gada vasarā. Tomēr partizānu cerības uz neatkarīgas Latvijas valsts atjaunošanu ātri izplēnēja – Vācijas okupācijas vara latviešu militārās vienības gribēja izmantot tikai savu militāro un politisko mērķu sasniegšanai.

 

Tērvetes pagasta aizsargu nodaļas bijušais priekšnieks Žanis Butkus 1941. gada 14. jūnija rītausmā bija uzkāpis lielā eglē, no kuras pa gabalu bija spiests noraudzīties, kā padomju varasvīri uz deportēto vagonu aizved viņa sievu un divas meitas. Pats Butkus iepriekš bija brīdināts par gaidāmām izvešanām, tādēļ jau laikus iebēga mežā, tomēr viņš nevarēja paredzēt, ka cietīs ģimene. Kad 1941. gada 22. jūnijā Vācijas armija devās vērienīgā uzbrukumā Padomju Savienībai un karadarbība sākās arī Latvijas teritorijā, Butkus noorganizēja apmēram 20 vīru lielu partizānu grupu, kas turpmākajās pāris nedēļās parādīja lielu drosmi, cīnoties pret skaitliski pārākām vietējo padomju aktīvistu un Sarkanās armijas karavīru vienībām, kas atkāpās uz austrumiem. Saskaņā ar vācu okupācijas laika preses materiāliem līdz 5. jūlijam Butkus partizāni nošāvuši 48, ievainojuši 78 un sagūstījuši 311 padomju karavīrus, kā arī ieguvuši lielus ieroču un munīcijas krājumus, pašiem ciešot niecīgus zaudējumus – vienu viegli ievainoto.

Vairāk lasi jaunajā numurā!

Atlantija.jpg

Katastrofas

Katastrofa Atlantijā:
saduras divi pasažieru kuģi

 

“SOS, SOS! Mums nekavējoties vajadzīga palīdzība!” 1956. gada 26. jūlijā Itālijas lepnums “Andrea Doria” ar 1706 cilvēkiem uz klāja ir ceļā uz Ņujorku, kad miglas, steigas un liktenīgu kļūdu dēļ tas saduras ar zviedru pasažieru kuģi “Stockholm”. Luksusa laineris sāk grimt, kapteiņi steigā organizē evakuāciju. Vai izdosies izglābt visus?

 

Kapteinis Pjēro Kalamai spēj saost miglu vairāku kilometru attālumā. Kad pasliktinās redzamība, “Andrea Doria” apkalpei nav nepieciešams īpaši saukt veco jūras vilku – viņš jau stāv uz komandtiltiņa.

Tā notiek arī 1956. gada 25. jūlijā, kad itāļu luksusa tvaikonis tuvojas ASV austrumkrastam. Kuģi ieskauj bieza migla, un saskaņā ar jūrniecības likumiem Kalamai ir jāsamazina ātrums tik lielā mērā, lai “Andrea Doria” varētu nobremzēt pusē no tā attāluma, cik sargpostenis var saredzēt uz priekšu; tātad ātrums krietni jāsamazina – līdz nelielam skaitam mezglu. Tas nozīmēs novēlotu ienākšanu Ņujorkas ostā, kas rēderejai izmaksās iespaidīgas papildu naudas summas. 200 ostas strādnieku jau ir nolīgti, lai stāvētu gatavībā piestātnē nākamajā rītā, un iekraušanu gaida 2200 tonnu naftas. Tam jāpieskaita arī prestiža zaudējums, pasažieru sūdzības un varbūt pat kompensāciju pieprasījumi. Drošības dēļ kapteinis Kalamai liek aizvērt lūkas starp hermētiskajām starpsienām kuģa apakšā. Viņš arī pavēl vienam no saviem padotajiem nenolaist skatienu no radara ekrāna, bet citam jūrniekam ir jāpūš miglas taure ar simt sekunžu starplaiku.

Vairāk lasi jaunajā numurā!

Dogerlenda.jpg
Arheoloģija
DOGERLENDA
Ziemeļeiropas pazudusī zeme

 

Ziemeļjūras dzelme glabā senu noslēpumu – zemi, kura reiz pletās no Britu salām līdz pat Dānijai un mūsdienās nodēvēta par Dogerlendu. Pirms 12 000 gadu cilvēki tur medīja staltbriežus un taurus milzīgos līdzenumos.

 

Iespējams, tā bija kāda zemestrīce, kas Ziemeļjūrā izraisīja Ragnarjoku – skandināvu mitoloģijā tā dēvē pasaules un dievu bojāeju, pēc kuras sāksies jauna kārtība. Iespējams, smilšu kaudzes un nestabili akmeņi jūras dzelmē lika pazemei nodrebēt. Lai kāds tam būtu iemesls, pirms aptuveni 8150 gadiem kādu dienu dziļi zem jūras virsmas pie Norvēģijas krastiem zeme spēcīgi nodrebēja.

Satricinājumi bija tik stipri, ka tie atlauza no Norvēģijas kontinentālā šelfa milzīgu gabalu – varbūt pat 280 kilometru garumā. Nolūzušais milzenis bija tik liels kā Islande un izspieda neaptveramu daudzumu jūras ūdens. Pēc tam viss notika ātri. Vairāki miljoni tonnu ūdens gāzās uz priekšu gigantiskā cunami vilnī, kas pacēlās 10 vai pat 20 metru augstu – sešstāvu mājas augstumā. Tas bija apokaliptisks cunami, kuru nekas nespēja apturēt.

Ūdens mūris gāzās uz priekšu pa Ziemeļjūru ceļā uz mūsdienu Britu salām rietumos, Nīderlandi dienvidos un Grenlandi ziemeļrietumos. Pa ceļam tas palielināja ātrumu – vēlās uz priekšu aizvien ātrāk un ātrāk, līdz ātrums sasniedza vairāk nekā 120 kilometru stundā. Ziemeļjūras vidū tam atradās kāds šķērslis: tur cunami uzgāzās pēdējām atliekām no zemes, kura tūkstošiem gadu bija savienojusi Dāniju ar Lielbritāniju, bet tobrīd bija samazinājusies līdz jūrā izkaisītām salām. Mūsdienās zinātnieki šo zemi sauc par Dogerlendu, un šajā liktenīgajā dienā pirms 8150 gadiem cunami vilnis gāzās pāri tās atlikušajiem krastiem, aizraujot nebūtībā cilvēkus un dzīvniekus. Pāris stundu laikā katastrofa bija galā – un Eiropa bija mainījusies uz visiem laikiem.

Vairāk lasi jaunajā numurā!

LASI VĒL

Terors pret latviešiem Padomju Savienībā: Latvijas sūtņa ziņojumi

“NKVD ierēdņi seko ikvienam mūsu sūtniecības darbiniekam”, “Ar plašu lieliniecisku vilcienu noslaucītas no zemes virsas latviešu organizācijas”, “(..) sākušās tīrīšanas armijā”! 1937.–1938. gadā Padomju Savienībā kulminēja Lielais terors, kura laikā nogalināja un ieslodzīja desmitiem tūkstošu cilvēku, tostarp represēja 30 000–50 000 latviešu. Represijas bija vērstas pret komunistiskās partijas biediem – Staļina oponentiem, Sarkanās armijas komandieriem, zemniecību un daudzām nacionālajām minoritātēm. Tolaik notiekošo ar modru aci vēroja Latvijas pārstāvniecība Maskavā, kuru vadīja sūtnis Fricis Kociņš. Viņš regulāri sūtīja ziņojumus uz Rīgu, vēstot par tautiešu likteni un raksturojot diplomātu darba apstākļus padomju valsts galvaspilsētā. 

Baltie mednieki slaktē Āfrikas dzīvniekus

Kad 1885. gadā Eiropas lielvaras sadala ietekmes zonas Āfrikā, mednieki sajūt eksotisku dzīvnieku asiņu smaržu. Melnajā kontinentā eiropieši nogalina miljoniem ziloņu, bifeļu un lauvu, uz visiem laikiem ietekmējot šo teritoriju floru un faunu.

Viduslaiku debesskrāpji

Kā viduslaiku būvmeistari spēja uzbūvēt tik lielus dievnamus? Savam laikam jauni tehniskie paņēmieni, smags darbs, amatnieku meistarība un veiksme – svarīgākie faktori gotikas katedrāļu celtniecībā.

Savakcinē ar dzīvu vīrusu 

Mūsdienās viena no pasaulē stingrākajām vakcīnu izstrādes kontroles sistēmām ir Amerikas Savienotajās Valstīs, un tam ir savs iemesls. 1955. gadā kļūdas aprēķinos un ražošanā noveda pie valsts lielākā vakcīnu skandāla, kas iesaistītajiem nozīmēja sekas mūža garumā.

Parīzē saimnieko anarhisti

Pēc Francijas sakāves karā ekonomiskā sabrukuma, bezdarba un krīzes apstākļos 1871. gada pavasarī Parīzes vienkāršās tautas pacietības mērs ir pilns. Nacionālās gvardes karavīru, sociālistu un anarhistu vadībā tā pārņem varu galvaspilsētā un divus mēnešus veido sabiedrību, kurā valdniekam un aristokrātiem nav teikšanas.

Krustneši noposta Austrumu baznīcas lielāko pilsētu 

Sākot Ceturto krusta karu, latīņu kristieši grib izraut Jeruzalemi no musulmaņu rokām. Tomēr dažu ietekmīgu vīru savtīgu interešu un arī alkatības dēļ 1204. gadā ap 20 000 vīru liels krustnešu un venēciešu karaspēks uzbrūk Konstantinopolei, Austrumu kristiešu baznīcas citadelei, šokējot Romas pāvestu un visu kristīgo pasauli.

Narkokaralim Pablo Eskobaram pa pēdām

Divus gadu desmitus Medeljinas pilsēta Kolumbijā atradās narkotiku karteļa dzelzs tvērienā. Slepkavības un vardarbība piederēja pie ikdienas, kad kokaīna tirdzniecību te vadīja Pablo Eskobars.

 
Raksti mums..

Andrejostas iela 23,

Rīga, LV-1045

ilustretavesture@dienaszurnali.lv

Tālrunis: +371 67063100

Fax: +371 67292701

Ziņa nosūtīta! Paldies!

  • Twitter - Black Circle
  • Facebook - Black Circle