Viking Boat Sculpture

Vikingu laikmets

Vikingi Polijas karaļa dienestā

 

Nelielā Polijas ciemā arheologi atsedz vairākas 11. gadsimta kapavietas ar pārsteidzoši vērtīgām kapu piedevām. Tās piesaista uzmanību, un nesen veiktās skeletu analīzes apliecina – ne velti! Apbedītie nāk no Dānijas, un arheologa Slavomira Vadila tālākā izpēte atklāj: arī senie skandināvu ieceļotāji piedalījās Polijas valsts izveidē.

 

Metru garā zobena spals noslēpumaini spīd laboratorijas apgaismojumā. Mēs atrodamies Gdaņskas arheoloģijas muzejā Polijā – no ārpuses necilā ēkā kādā šķērsielā. Muzejā glabājas sensācija, kas izpelnījusies lielu ievērību ne tikai Polijas pētnieku aprindās, bet tālu ārpus valsts robežām.

Arheologs Slavomirs Vadils piesardzīgām kustībām groza 1,2 kilogramu smago ieroci, lai demonstrētu tā rotājumus. “Roktura greznojumi ir izcili. Augšējā un apakšējā daļā ir sudraba, vara un misiņa ielaidumi, un šie sudraba vijumi ir īpaši unikāli,” stāsta Vadils, norādīdams uz mirdzošo sudraba pavedienu, kas smalki aptīts ap zobena spalu.

Sudraba pavediena vijums ir tik labi saglabājies, it kā rotājums būtu izgatavots vakar. Tikai sarūsējušais asmens atklāj, ka zobens nāk no sen pagājušiem laikiem. Krāšņais ierocis ir aptuveni 1000 gadu vecs un sākotnēji atradās vienā no trim apbedījumiem, kurus uzgāja Ceples ciemā 40 kilometru uz dienvidiem no Gdaņskas. Kapos arheologi atrada trīs pieaugušu vīriešu skeletus un kapu piedevas, kas nešaubīgi šos apbedījumus ierindoja pie bagātīgākajiem, kādi jebkad atrasti Polijā. 

Vairāk lasi jaunajā numurā!

Princis.jpg

Spilgtas personības

Vācbaltieša Harija Domelas
dēkas slavenas visā Eiropā
VILTUS PRINCIS 

 

1927. gadā Eiropā popularitāti iemanto kāds jaunietis no Bauskas apkaimes, kurš dēvē sevi par Vācijas imperatora Vilhelma II mazdēlu. 22 gadus vecais vācbaltietis Harijs Domela ir tik sekmīgi iejuties Prūsijas prinča Vilhelma ādā, ka nonāk uz tiesas sola, Vēlāk šo notikumu plaši apraksta grāmatās un pat uzņem vairākas spēlfilmas. Tiesa, ar to piedzīvojumi azartiskā vācbaltieša dzīvē nebeidzas.

 

“Kas reizi no sirds gribēja izsmieties vai arī pārdzīvot riebuma sajūtu, tam vajadzēja nobraukt uz Domelas prāvu Ķelnē,” – tā par viltus Prūsijas prinča lietas izskatīšanu populārākā dienas laikraksta “Jaunākās Ziņas” slejās 1927. gadā rakstīja ārzemju korespondents Arveds Ārenštams. “Apsūdzētais ir mūsu zemes dēls – baltietis-vācietis,” viņš norādīja un ļoti atzinīgi novērtēja Harija Domelas pieklājību un inteliģenci. Šķiet, tobrīd vācbaltiešu jauneklis bijas slavas zenītā, bet visa viņa dzīve izvērtēs raiba kā dzeņa vēders. Tajā netrūka spilgtu notikumu un liktenīgu nejaušību.

Harijs Domela piedzima 1904. gadā. Sākoties Pirmajam pasaules karam, nepilnus 10 gadus vecais zēns dzīvoja Bauskā kopā ar māti; viņa tēvs bija miris. Dienās, kad Vācijas karaspēks 1915. gadā ieņēma Bausku, Harijs Domela bija aizbraucis uz Rīgu viesos pie brāļa. Drīzumā brālis tika iesaukts Krievijas armijā, bet viņš pats nokļuva patversmē, kurā uzturējās bēgļu bērni. Atmiņās Domela vēlāk rakstīja: “Man nebija ne jausmas, kāda elle mani te sagaida.” Patversmē viņam kā vācietim latviešu un krievu bērnu vidū klājās smagi – zēns cieta gan no fiziskas, gan morālas vardarbības. Pat no kāda audzinātāja Domela saņēma tik spēcīgu sitienu, ka puisim pēc tam veica operāciju un viņš zaudēja dzirdi labajā ausī.

Vairāk lasi jaunajā numurā!

Elba.jpg
Otrais Pasaules karš
Vāciju sašķeļ uz pusēm

 

1945. gada 25. aprīlis iegājis vēsturē kā “Elbas diena”, arī “Sastapšanās pie Elbas” – diena, kad netālu no Torgavas pilsētiņas Saksijā sastapās Rietumu un Austrumu frontes Sabiedroto karavīri. Tādējādi vēl neieņemto Vāciju gaida vēl viena traģiska vēstures lappuse uz daudziem gadu desmitiem.

 

Vinstona Čērčila, Franklina Delano Rūzvelta un Josifa Staļina kopīgie foto Jaltas konferencē 1945. gada februārī ir vienas no slavenākajām Otrā pasaules kara fotogrāfijām, jo tajās redzama varas koncentrācija, ko pārstāv t.s. Lielais trijnieks. 1945. gadā šo trīs vīru varā bija pārveidot pasauli. Un tieši to viņi darīja konferencē, kas norosinājās vecajā caru pilī netālu no Jaltas pilsētas Krimas pussalā. Darba kārtībā bija daudzi jautājumi – Japānas sakāve pēc nacistiskās Vācijas sagrāves, Polijas nākotne, kuras dēļ Lielbritānija 1939. gadā bija iesaistījusies karā pret Hitleru un kuru Josifs Staļins bija teju piesavinājies u.c. Ietekmīgajiem valstsvīriem bija daudz domstarpību, bet sarunas vislabāk sekmējās jautājumos par Vācijas nākotni. 

Vairāk lasi jaunajā numurā!

LASI VĒL

Triumfa arkas Rīgā

Rīgā ir tikai viena “oficiālā” triumfa arka – tā dēvētie Aleksandra vārti Viesturdārzā. Tad kāpēc raksta autors vēsturnieks Harijs Tumans sola, ka stāsts būs par arkām? Uzmanīgi ieskatoties, galvaspilsētā var ieraudzīt vēl vairākas “neoficiālas” triumfa arkas, kuras ir “nomaskētas” portālu formās, skaidro vēsturnieks. Runa būs par tādiem portāliem, kuri atkārto ne tikai triumfa arkas formu, bet arī tās ideju, uz ko norāda attiecīgie tēli un simboli. 

Kaujinieki sagrābj ķīlniekus vēstniecībā Stokhomā

1975. gada 24. aprīlī teroristiskā grupējuma Sarkanās armijas frakcija kaujinieki ir ieņēmuši Vācijas Federatīvās Republikas vēstniecību Stokholmā un pieprasa atbrīvot no ieslodzījuma savus biedrus, vai arī mirs 12 ķīlnieki – katru stundu viens. Lēmums par prasību izpildi gulstas uz Rietumvācijas kanclera Helmuta Šmita pleciem.

Burinieku kaujās izšķirošā – profesionāla apkalpe

Burukuģu zelta laimetā jūras kaujas nav retums, un tajās uzvar tie kapteiņi, kuru komanda prasmīgāk manevrē un saglabā aukstasinību, gaidot īsto brīdi lielgabalu zalvēm. Karos izmanto tik dažādus karakuģus, ka to apkalpei nepieciešamas specifiskas, konkrētam buriniekam atbilstīgas prasmes. Tomēr jūras kauju “ābece” ir jāzina pat iesācējiem.

Advokāta Bravo noslēpumainā nāve 

1876. gada pavasarī Londonu satricina ziņa – pēkšņi viņsaulē aizgājis augstākajā sabiedrībā pazīstamais jurists Čārlzs Bravo. Vairāk nekā divas diennaktis viņš mokās sāpēs, ārstiem neko īsti nestāstot. Advokāts noindēts? 

Indiāņu ļaunākais murgs

Līdz 1775. gadam varenā Apalaču kalnu grēda ir kā robeža starp Lielbritānijas kolonijām Ziemeļamerikā un pamatiedzīvotāju zemēm. Kad Denjels Būns šķērso Kamberlenda kalnus uz Kentuki – tradicionālo indiāņu medību zemi, pa viņa iezīmēto ceļu seko desmitiem tūkstoši balto kolonistu.

Kā garšo kurmis? 

Līķmušas, peles, kurmji, jūrascūciņas? Viljama Baklenda viesi nekad nezin, kādu dzīvnieku viņiem namatēvs šoreiz liks nogaršot. Bez detalizētāka izskaidrojuma un ar apbrīnojamu azartu 19. gadsimtā dzīvojošais fosiliju pētnieks uzsāk savdabīgu projektu zinātniskos nolūkos. Viņš apņemas apēst vismaz vienu eksemplāru no visām zemeslodes dzīvajām būtnēm. 

Japāņu militārās arhitektūras lepnums

Elegantā Himedzi pils Hjogo prefektūrā ir viens no spilgtākajiem japāņu cietokšņu arhitektūras paraugiem, kas labi saglabājies līdz mūsdienām. Pils komplekss ar 83 būvēm, aizsardzības sistēmas mūriem, dārziem un slēgtiem pagalmiem veido viltīgu labirintu, kurā notvert un iznīcināt ienaidnieku.

 
Raksti mums..

Andrejostas iela 23,

Rīga, LV-1045

ilustretavesture@dienaszurnali.lv

Tālrunis: +371 67273311;

Mobilais tālrunis: +371 26514838

Fax: +371 67292701

@2016 Dienas Žurnali

01_IPV_04-2021.jpg
  • Twitter - Black Circle
  • Facebook - Black Circle