@2016 Dienas Žurnali

­Latvijas Neatkarības karš

PIRMS 100 GADIEM
BERMONTIĀDE

 

Pēc Rietumu brīvprātīgo armijas sakaušanas pie Rīgas 1919. gada novembra vidū ir pienācis laiks patriekt ienaidnieku no Latvijas. Pāris nedēļu laikā latviešu spēki sīvās cīņās nosargā Liepāju un atbrīvo no bermontiešiem Tukumu, Olaini, Iecavu, Jelgavu un Bausku.

 

Mēģinot paplašināt pozīcijas Kurzemē, 1919. gada novembra sākumā Rietumu brīvprātīgo armija sāk uzbrukumu Liepājai. Smagāko kauju pilsētas garnizons pulkveža-leitnanta Oskara Dankera vadībā izcīna 14. novembrī.

Agrā 14. novembra rītā pulksten 4.00 ienaidnieka artilērija sāk apšaudīt latviešu spēku pozīcijas. Pulksten 6.00 uguns sasniedz augstāko pakāpi. Kā atzīst laikabiedri: “Priekš mūsu jaunām un maz apmācītām rotām tas bija liels pārbaudījums.” Pēc pamatīgas sagatavošanas uzbrukumā dodas ienaidnieka kājnieki, kas pāriet Tosmares ezeram un ieņem Ziemeļu fortu. Krīt 4. rotas komandieris virsleitnants Jānis Vitands, daļu rotas kareivju saņem gūstā. Bermontieši dodas Šķēdes tilta aizmugurē, uz Karostas darbnīcām un Vidus fortu. Siguldas pulka 8. rota neiztur triecienu, lielu daļu latviešu karavīru saņem gūstā. Ienaidnieks ielenc arī Dienvidu fortu. Daļu pilsētas aizstāvju sagūsta, daļu – izklīdina, bet 20 karavīru paliek saspridzinātā Dienvidu forta pulvera pagrabā. Bermontiešu artilērija apšauda fabriku “Vezuvs” un Aleksandra (mūsdienu Brīvības) ielu. Ienaidnieka vienības ieņem Saules muižu.

Gaismai austot, sākas Liepājas aizstāvju pretuzbrukums. Cīņu iesāk Karostas komandanta komanda. Ienaidnieku izdzen no Redana (cietokšņveidīgs forts), tas aizbēg pāri Tosmares ezeram. Redanu ieņemot, nāvīgi ievaino virsleitnantu Robertu Radziņu. Ilgāku laiku rit smaga cīņa par Saules muižu. Tā kļūst vieglāka, kad piebrauc bruņuvilciens “Kalpaks” un sāk apšaudīt ienaidnieku. Pēc sīvas cīņas latviešu spēkiem izdodas atgūt Ziemeļu fortu, pēc tam padzīt bermontiešus no Vidus forta un Dienvidu forta, kur atbrīvo 20 varonīgos karavīrus, kurus ienaidnieks nebija spējis izdzīt no pulvera pagraba. Ap pulksten 13.00 Liepājas aizstāvjiem ir izdevies atspiest bermontiešus līdz frontes līnijai, kāda tā bija pirms uzbrukuma sākuma. Ienaidnieks atkāpjas Grobiņas virzienā.

Latviešu spēku zaudējumi: krituši divi virsnieki un 36 kareivji; ievainoti trīs virsnieki un 68 kareivji; pazuduši trīs virsnieki un 124 kareivji. Pilsētas aizstāvji trofejās ieguvuši 10 ložmetējus, patšautenes, 150 šautenes, prožektorus un ap 50 gūstekņu. Bermontiešu zaudējumi nav zināmi – pēc kaujas atrada kritušus piecus virsniekus.

 

Vairāk lasi jaunajā numurā!

Nacionālsociālisms

Hitlers aiz restēm

Alus pučs Minhenē no juridiskā viedokļa ir valsts nodevība, un puča rīkotājam Ādolfam Hitleram par to draud mūža ieslodzījums. Tomēr, kad tiesa ir galā, nacionālsociālistu vadonis un viņa biedri tiek cauri sveikā. Īsais laiks cietumā drīzāk atgādina kūrortu, kur Hitlers netraucēti raksta “Mein Kampf” un ēd smalkmaizītes.

 

Kad sākas Minhenes tiesas sēde, zālē aizņemtas visas vietas. Ģenerālprokurors 24 dienas ir pratinājis tā dēvētā Alus puča rīkotājus; mēģinājums gāzt Vācijas valdību notika 1923. gada novembrī. Viņus apsūdz valsts nodevībā, tātad īpaši smagā noziegumā, par kuru paredzēts mūža ieslodzījums. Šodien, 1924. gada 27. martā, ir pēdējā tiesas prāvas diena, un vārds tiek dots apvērsuma vadītājam Ādolfam Hitleram.

“Jūs, kungi, nevarat mūs tiesāt,” viņš saka tiesnešiem. “Mums spriedumu pasludinās mūžīgā vēstures tiesa. Jūs varat tiesāt mūs tūkstoš reižu, bet vēstures dieviete mūžīgajā tiesas zālē tikai pasmaidīs un saplēsīs apsūdzības rakstu sīkās driskās un – mūs attaisnos,” paziņo 34 gadus vecais Hitlers. Viņam pie krūtīm ir Dzelzs krusts, ko viņš saņēmis par drosmi Pirmā pasaules kara laikā. Tiesa ir laba skatuve, kur klāstīt par saviem pašizdomātajiem varoņdarbiem frontē.

Hitleru neattaisno. Tiesneši pasludina viņu par vainīgu, bet sods ir pārsteidzoši maigs: tikai pieci gadi cietumā ar iespēju tikt nosacīti atbrīvotam jau pēc sešiem mēnešiem. Šāds spriedums valsts nodevējus uzreiz pārvērš teju par cietējiem, kuriem ieslodzījumā nekā netrūkst. “Uzturēšanās cietumā man bija kā universitātes izglītība uz valsts rēķina,” vēlāk postulēja Hitlers. “Neveiksmīgais apvērsums, iespējams, bija visveiksmīgākais pasākums manā mūžā.”

Vairāk lasi jaunajā numurā!

Misticisms
Astrologs paredz (tikpat kā) visu
Pravietis vai blēdis?

 

Vairāk nekā četrus gadsimtus pēc savas nāves Nostradams joprojām liek daudziem brīnīties. Šķiet, ka viņam ir izdevies paredzēt teju visu: no Francijas karaļa nāves savas dzīves laikā līdz nacistiskās Vācijas iebrukumam Polijā 1939. gadā un teroristu uzbrukumam Pasaules tirdzniecības centram ASV 21. gadsimtā. Un tas vēl nav viss! Ja ticam viņa pierakstiem, tad Nostradama mīklainās vārdu spēles vēsta par nākotni līdz pat 3797. gadam.

 

Svece vāri plīvo šaurajā jumtistabiņā. Uz grīdas un galda stāv grāmatas par astroloģiju, medicīnu un alķīmiju. Tām blakus – misiņa trijkājis, bet visam pa vidu sēž pats Mišels de Nostradams un rūpīgi pieraksta savus pareģojumus.

Katrā ziņā tā franču farmaceits un astrologs attēloja naktis, kad viņš, stundām ilgi pētot debess ķermeņu pozīcijas, vētīja pasaules nākotni savās mājās Salondeprovansā Francijas dienvidos. Mīklainos formulējumos viņš stāstīja par notikumiem vairākus tūkstošus gadu uz priekšu un pierakstīja 942 četrrindu pantus, kas padarīja viņu nemirstīgu. Tos apkopoja viņa slavenākajā darbā “Les Propheties de M. Michel Nostradamus” (“M. Mišela Nostradama pareģojumi”), kurā šķiet pareģots teju itin viss, kas notiks uz Zemes un ar cilvēci, sākot no Francijas karaļa Anrī II nāves 1559. gadā un beidzot ar Hirosimas atombumbu 1945. gadā un teroristu uzbrukumu Pasaules tirdzniecības centram Ņujorkā 2001. gada 11. septembrī.

Vairāk lasi jaunajā numurā!

LASI VĒL

Hipokrats liek pamatus modernajai medicīnai

5. gadsimtā pr. Kr. Atēnās uzplaukst demokrātija un māksla, bet iedzīvotāju veselība lielā mērā ir dievu rokās. Jaunais ārsts Hipokrats apšauba tā dēvētās tempļu medicīnas efektivitāti un izstrādā savus ārstniecības principus. Daļu no tiem var uzskatīt par ceļu uz moderno zinātni, bet citi, piemēram, gavēnis un no izkārnījumiem gatavotas mikstūras, diez vai palīdz slimniekiem izveseļoties.

Asinīm slacīts pamiers

1918. gada 11. novembrī Vācijas delegācija Kompjeņas mežā paraksta pamieru, kas paredz, ka Rietumu frontē ieroči apklusīs pēc sešām stundām. Tikmēr vairāki amerikāņu, britu un franču ģenerāļi izmanto šo laiku, lai nopelnītu sev medaļas, un turpina armijas vienības sūtīt kaujā. Par šo bezjēdzīgo godkārību tūkstošiem karavīru samaksā ar savu dzīvību.

Randiņi pirms “Tindera”

Vecāku sarunāti randiņi, reglamentēts flirts, kaismīgu vārsmu lasīšana... Arī mīlas jūtu izrādīšanai un savas otrās pusītes meklējumiem ir sava vēsture.

Kā ātri tikt pie naudas

Adele Špicedera, Vitekers Raits un Čārlzs Ponci – ne mazums apsviedīgu sieviešu un vīriešu prasmīgi izmantojuši cilvēku vēlmi ātri tikt pie bagātības, nepakustinot ne pirkstiņa. Ar daudzsološu biznesa ideju un lielas peļņas solījumiem viņi pratuši pierunāt ļaudis ieguldīt naudu finanšu piramīdās un kompānijās, kas pēc laika pārplīst kā ziepju burbulis.

Please reload

 
Raksti mums..
Andrejostas iela 17,
Rīga, LV-1045
ilustretavesture@dienaszurnali.lv
Tālrunis: +371 67273311;
Mobilais tālrunis: +371 26514838
Fax: +371 67292701
  • Twitter - Black Circle
  • Facebook - Black Circle