@2016 Dienas Žurnali

­Senā Grieķija

Sparta –
karotāju valsts

 

Vairākus gadsimtus Sparta ir viena no spēcīgākajām pilsētvalstīm Senajā Grieķijā. Panākumus nodrošina strikta polisas pārvalde, īpaša jaunās paaudzes audzināšanas sistēma un izcili disciplinēta, prasmīga armija.

 

Sparta ir viena no slavenākajām Senās Grieķijas pilsētvalstīm, kas atradās Peloponēsas pussalas dienvidu daļā Lakonijā – teritorijā ar auglīgu zemi un labiem apstākļiem lauksaimniecībai. Tā izveidojās 11. gs. pr. Kr. un teritoriāli aptvēra aptuveni 8000 kvadrātkilometru lielu apgbabalu. Sparta bija viena no lielākajām polisām pēc iedzīvotāju skaita. Zināms, ka 5. gs. pr. Kr. Spartā bija 9000 brīvo pilsoņu, vēlāk – ap 6000 brīvo pilsoņu (neskaitot vecus cilvēkus, sievietes un bērnus). Arī Atēnās tad bija ap 6000 brīvajiem pilsoņiem, bet citās grieķu polisās vien 2000 – 3000.

Salīdzinājumā ar citām grieķu polisām Sparta bija daudz neparastāka. Kā to raksturo viens no vēsturniekiem: “Tā bija no citām valstīm nomaļus stāvoša un nodalīta ar politiskās izolācijas (apzinātas politikas rezultātā) sienu, tomēr nemitīgi atgādināja par sevi, iejaucoties citu lietās un cīnoties par vadošo lomu Grieķijā.” Kamēr liela daļa grieķu pasaules eksperimentēja ar jaunām sabiedrības formām – tirāniju, demokrātiju un oligarhiju, spartieši turējās pie aristokrātijas.

 

Vairāk lasi jaunajā numurā!

Spilgtas personības

AR ĀFRIKU SIRDĪ

 

Dabaszinātnieka Georga Šveinfurta likteni izšķīra kāds skolotājs 19. gadsimta 40. gados. Viņa dzimtene bija Dienvidāfrika, un stāsti par šo tālo zemi burtiski sagrāba desmitgadīgā Georga sirdi. Viņš izstrādāja 70 kilometru garu pārgājienu plānu un sāka trenēties ekspedīcijai uz Āfriku. Mūsdienās Latvijā dzimušo vācbaltieti godina par vienu no izcilākajiem šī kontinenta izpētes pionieriem. Dabaszinātnieks aprakstīja plašas Āfrikas teritorijas, iepazina neskaitāmas ciltis un iepazīstināja Eiropu ar pigmeju dzīvesveidu.

 

“Bites, bites!” kāds kliedza, cik spēka. Vēl kādu mirkli dabaszinātnieks Georgs Augusts Šveinfurts turpināja aprakstīt savākto augu paraugus, līdz saprata, ka uz ekspedīcijas barkas notiek kaut kas nelāgs. Tas bija izbiedējis pat vietējos pavadoņus braucienā pa Balto Nīlu. Visa komanda izmisumā skraidīja šurpu turpu bez glābiņa. Īsā laikā Šveinfurts, tāpat kā pārējie, aplipa ar simtiem bišu. Tas bija milzīgs, melns mākonis, kas nolaidās pār upi, neļaujot nevienam paglābties. Sākotnējā apjukumā Āfrikas pētnieks mēģināja aizdedzināt pīpi, lai negantos lidoņus aizbaidītu ar dūmiem. “Pavisam muļķīgs mēģinājums,” vēlāk viņš secināja savos pierakstos. Bites nekavējoties metās virsū viņa rokām, dzēla sejā, kaklā, līda ausīs un sakrita matos. Šveinfurts vicināja ap sevi dvieli, līdz ielēca Baltās Nīlas tumšajā ūdenī.

Vairāk lasi jaunajā numurā!

Otrais pasaules karš
“VILKU MIGA”
Hitlera dzīve slepenajā mītnē

 

Lai vadītu uzbrukumu Padomju Savienībai, vācieši purvainā, odiem pārpilnā Mazūrijas mežā 1940. gadā uzbūvē slepenu Hitlera štābu – iespaidīgu kompleksu ar īpašu bunkuru pašam fīreram un trim drošības zonām. Vācijas vadonis savā mītnē “Wolfsschanze” jeb “Vilku miga” kopumā pavada vairāk nekā 800 dienu.

 

Feldmaršals Vilhelms Keitels 1944. gada jūlijā dodas uz Austrumprūsiju. Kā vienmēr, kad Vācijas bruņoto spēku Augstākās vadības (Oberkommando der Wehrmacht) komandieris lido uz “Vilku migu” jeb “Vilku midzeni”, viņš lūkojas ārā pa iluminatoru un vēro zemi. Cik tālu vien sniedzas skatiens, lejā plešas meži, bet Keitels nebauda neskartās dabas ainavu. Viņš mēģina ieraudzīt Hitlera galveno mītni – Austrumu frontes militārās vadības štābu.

Atšķirībā no Sabiedroto izlūklidmašīnu apkalpēm Keitels zina, kur to meklēt: “Vilku miga” atrodas mežā, astoņus kilometrus uz austrumiem no Rastenburgas pilsētas. Iespaidīgo kompleksu ar milzīgajiem betona bunkuriem, ceļiem un dzelzceļa stacijas peronu ir grūti noslēpt, taču šoreiz Keitels pat nepamana Hitlera slepeno mītni.

Tikmēr “Vilku migā” fīrers nemierīgi klīst pa savu štābu, kur vasaras svelme, odi un kara neveiksmes pamazām grauj viņa dzīvesprieku. Nacionālsociālistiskās Vācijas augstākais varasvīrs no harismātiska un iedvesmojoša vadoņa pamazām ir pārvērties par dzīves salauztu, neprāta pārņemtu cilvēku.

Vairāk lasi jaunajā numurā!

Māksla

Zagļiem ļoti patīk Rembrants

 

Renesanses mākslas ģēnija Rembranta vārds komentārus neprasa. Viņa slavenāko darbu “Naktssardze” Amsterdamas muzejā katru gadu aplūko aptuveni divi miljoni cilvēku. Rembrants ir Nīderlandes mākslas Zelta laikmeta augstākā virsotne, kas kā magnēts vilina ne tikai mākslas cienītājus, bet arī zagļus. Turpmākajās lappusēs – četras zādzības, no kurām viena nav atklāta līdz pat šodienai.

 

Naktī uz 1990. gada 18. martu Bostonā ASV pamazām sāk pieklust īru Sv. Patrika dienas svinības. Kamēr svinētāji dodas mājup, divi vīri izkāpj no automašīnas Pelisroudā. Ģērbušies policistu formastērpos, viņi dodas uz Izabellas Stjuartes Gārdneres muzeja personāla ieeju – šajā privātajā muzejā ir izstādīti daži no pasaulē dārgākajiem mākslas darbiem, to skaitā Rembranta, Degā un Monē gleznas. Muzeja sargiem abi vīri stādās priekšā kā Bostonas policijas konstebli. Viņi stāsta, ka esot saņēmuši ziņojumu par aizdomīgām darbībām ēkā.

Neilgi pēc tam viltus policisti uzbrūk apsargiem, uzliek tiem rokudzelžus un iesloga pagrabā.

Kad ceturksni pirms pulksten trijiem zagļi dodas prom, viņiem līdzi ir 13 mākslas darbu, to skaitā arī izcilā gleznotāja Rembranta trīs meistardarbi: “Vētra Galilejas jūrā”, “Dāma un kungs melnā”, kā arī pašportrets pastmarkas lielumā.

Vairāk lasi jaunajā numurā!

LASI VĒL

Kurš uzvarēs Maizes laukā?

15. gadsimta otrajā pusē Osmaņu impērija ir iekarojusi daļu Balkānu un pietuvojusies Ungārijai ar tās zelta un sudraba atradnēm. Taču Ungārijas karalis nav ar pliku roku ņemams. 1479. gada oktobrī viņa algotņu karaspēks stājas pretim osmaņiem Maizes laukā.

Dubultaģents krāpj vāciešus

Kad Otrā pasaules kara gaitā 25 gadus vecais brits Edijs Čepmens nonāk vācu gūstā, viņš piesakās spiegot Hitlera labā. Veicot savu pirmo uzdevumu Anglijā, jaunais vīrietis kļūst par dubultaģentu un iesaistās britu izlūkdienesta operācijās, lai dezinformētu pretinieku.

No pieticīga cepuma līdz milzu tortei

Kad 1947. gadā Lielbritānijas kroņprincese Elizabete savās kāzās pasniedza torti, tā bija vairāk nekā tūkstoš gadu ilgas tradīcijas kulminācija. Konditorejas izstrādājumus pasniedza jau antīkā laikmeta svētku mielastā, bet, saprotams, ne jau torti līdz griestiem. Savulaik kāzu viesi mielojās gan ar vienkāršiem cepumiem, gan pīrāgu, kurā iecepti jēra sēklinieki un gaiļu sekstes.

Vienatnē apkārt pasaulei

Pirātu uzbrukumi, kareivīgi indiāņi un tornado. Amerikāņu burukuģu kapteinim Džošua Slokamam netrūkst izaicinājumu, kas viņš mēģina kļūt par pirmo cilvēku, kurš vienatnē apburājis apkārt pasaulei.

Noslēpumainais vudū

Rietumu pasaulē vudū stereotipiski saista ar melno maģiju, zombijiem un baisiem rituāliem. Patiesība gan ir mazliet citāda.

Vēsture vēstulēs

“Pirms Jums rakstu, man jāapmeklē mazmājiņa. Ak, kā tas atviegloja!” Volfgangs Amadejs Mocarts Mocarts ar humoru raksta māsīcai.

Please reload

 
Raksti mums..
Andrejostas iela 17,
Rīga, LV-1045
ilustretavesture@dienaszurnali.lv
Tālrunis: +371 67273311;
Mobilais tālrunis: +371 26514838
Fax: +371 67292701
  • Twitter - Black Circle
  • Facebook - Black Circle