Aleksandrs.jpg

Antīkais laikmets

Aleksandra Lielā dzimtas gals

 

Grieķijas ziemeļaustrumos atrod noslēpumainas kapenes, kas, iespējams, saistītas ar asiņainu cīņu par varu antīkajā laikmetā. Tā sākas līdz ar Maķedonijas valdnieka Aleksandra pēdējo elpas vilcienu, un jau 15 gadu pēc leģendārā karavadoņa nāves viņa dzimta ir iznīcināta – līdz ar cerību par impēriju, kurā valdītu Aleksandra Lielā tiešais pēctecis vai tuvs radinieks.

 

Mazapdzīvotā apvidū netālu no Amfipoles Grieķijas ziemeļaustrumos slejas varens kapkalns. Cilvēku radītais pakalns, kura diametrs sasniedz 158 metrus, ir lielākais šāds kapu piemineklis, kāds jebkad atrasts Grieķijā. Visticamāk, tas saistīts ar asiņainām cīņām antīkajā laikmetā, kad pēc Maķedonijas valdnieka Aleksandra Lielā nāves 323. gadā pr. Kr. par varu cīnījās viņa radinieki un ietekmīgākie karavadoņi. 

Uzkalnā arheologi atseguši 25 metrus garas marmora kapenes ar četrām telpām, kuras rotā akmens skulptūras, griestu frīzes un krāsaina mozaīkas grīda. Par to, cik monumentālas reiz bija šīs kapenes, liecina, piemēram, skaisti veidotās marmora durvis, kas sargāja kapeņu dziļāko telpu un sver pusotru tonnu.

Vairāk lasi jaunajā numurā!

strelnieki.jpg

Padomju laiki

Pirms 100 gadiem
Izčākstējis projekts: kā neizveidoja Latvijas PSR bruņotos spēkus 

 

1944. gadā Josifam Staļinam ienāk prātā, ka Padomju Savienības republikām nepieciešamas iluzoras karalietas regulējošas institūcijas un savus bruņotos spēkus. Tā būtu daļa no pasākumiem, kas pasaulei demonstrētu 16 padomju republiku “brīvību un suverenitāti”. Jau rudenī stājas spēkā lēmums par attiecīga komisariāta nodibināšanu padomju Latvijā, un konstitūcijā top ieraksts: “Latvijas Padomju Sociālistiskajai Republikai ir savas karaspēka daļas”.

 

Kādā drēgnā, lietainā rītā 1989. gada novembra beigās Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā uz perona stāv bariņš ap 18 gadu vecu jauniešu, arī šo rindu autors. Mēs gaidām vilcienu, kas mūs uz diviem gadiem aizvedīs dienēt padomju armijā jeb, kā toreiz tautā teica, “krievos” kaut kur tālu plašajā Padomju Savienībā. Tobrīd neviens pat iedomāties nevar, ka pēc šiem diviem gadiem mēs atgriezīsimies jau neatkarīgā Latvijā un Padomju Savienībai ritēs pēdējās dienas. Toreiz uz perona apzināmies, ka mūs – Latvijas iedzīvotājus, kā latviešus, tā krievus, – dienēt savā zemē noteikti neatstās. Tāda bija parastā kārtība padomju lielvalstī: ne Latvijā noteica, kur un kā dienēt jaunekļiem, kuri sasnieguši iesaukuma gadus okupācijas armijas rindās. Nevienam arī neprasīja, vai vispār grib dienēt bruņotajos spēkos, ne mums bija sava armija, ne par kaut ko teikšana savā zemē...

Padomju okupācijas laikā ar Maskavas ziņu Sarkanajā un vēlāk Padomju armijā vairākas latviešu nacionālās karaspēka vienības gan tika izveidotas. Tiesa, Latvijā nevienam nejautāja, vai ir gribēšana vai negribēšana tādas veidot.

Vairāk lasi jaunajā numurā!

Grenlande.jpg
Aukstais karš
Kodolraķetes paslēpj Grenlandē

 

Kad 1959. gadā ASV uzbūvē militāro bāzi “Camp Century” Grenlandes ledājā, to publiski dēvē par zinātniskās izpētes staciju. Patiesībā šahtās un tuneļos trīs kilometru garumā izvieto līdz pat vairākiem simtiem uz Padomju Savienību notēmētu kodolraķešu.

 

Dānijas ārlietu ministram Jensam Oto Krāgam 1959. gada 18. augusta vakarā notiek saruna, pēc kuras viņam sāk tecēt auksti sviedri. Visādi citādi elegantais kokteiļu vakars Kopenhāgenā notiek kā iecerēts: cilvēki iemalko dzērienus, telpā skan mūzika un diplomāti no dažādām valstīm laipni sarunājas.

Taču vakara gaitā notiek negaidīts pavērsiens, kad pie Krāga pienāk Vels Pītersons, ASV sūtnis Dānijā. Viņš ārlietu ministram pastāsta, ka vēstniecība esot zaudējusi kontroli pār militāras zinātniski pētnieciskas kodolstacijas būvniecību Grenlandē. Pītersons uzsver, ka ASV varasiestādes ilgi gaidījušas, kad dāņi dos atļauju šādas stacijas būvniecībai, bet atbilde joprojām neesot saņemta. Tagad Savienotās Valstis ir zaudējušas pacietību un uzsākušas būvniecību bez dāņu oficiāla akcepta. “Tas patiešām ir bēdīgi,” atzīst Pītersons un apvaicājas, vai Krāgs varētu pasteidzināt Dānijas valdības atļauju, lai viss notiktu, kā starptautiskās attiecībās pieklājas. 

Jensam Oto Krāgam nav ne jausmas par kodolstaciju Grenlandē.

Vairāk lasi jaunajā numurā!

LASI VĒL

Vai Daugavas krastu izbūve savulaik ir dārgākā hidrobūve Eiropā?

18. gadsimtā tiek īstenots Daugavas gultnes regulēšanas projektu, kura rezultātā upes abos krastos no Ķengaraga līdz Daugavas grīvai uzbūvē dambjus pilsētas pasargāšanai no plūdiem, kā arī stabila kuģu ceļa nodrošināšanai līdz Rīgas ostas piestātnēm. Par būvniecības kopējām izmaksām aprakstos minēts: pirmajos desmit gados tās sasniedza 600 000 Alberta dālderu. Tomēr ar šo summu vien izdevumi neaprobežojas. 

Vācu spiedze vai nevainīgs upuris?

Divi šāvieni atbalsojas pār Ēresundu, kad 1945. gada 20. janvāra naktī dāņu pretošanās kustības dalībnieki nogalina zviedrieti Džeinu Horneju pārliecībā, ka likvidējuši vācu aģenti. Kad pēc kara šis apgalvojums jāapstiprina ar pierādījumiem, atklājas: tie nav pārliecinoši. Arī pēc 76 gadiem nav skaidrības, vai daiļā jauniete patiesi strādāja gestapo labā.

Ebreju mākslinieks izdzīvo Treblinkas ellē

Vai no nāves mašīnas var izbēgt? Neticamā kārtā ebrejs Samuels Vilenbergs izbēg no Treblinkas nāves nometnes un visu atlikušo mūžu liecina par nacistu zvērībām “nāves fabrikā”.

Mūzikas zvaigzne nodibina koloniju ASV 

Viens no 19. gadsimta izcilākajiem vijolniekiem norvēģis Ūle Bulls savā zemē jūtas kā krātiņā iesprostots. Viņš pamet dzimteni, nopērk zemi ASV un sāk celt pats savu Jauno Norvēģiju.

Divritenis iegūst ātrumu

Divi inženieri piemontē velosipēdam benzīna dzinēju. Vai tas ir pirmais motocikls?

Troņmantinieku nedienas 

Vēsturi raksta uzvarētāji, un spēlē par valdnieka krēslu bieži ir kāds aizmirsts zaudētājs, kurš būtu varējis tikt pie troņa, ja vien viņu neapturētu slepkavīgi brāļi, ciniski tēvabrāļi vai gluži vienkārši likteņa kaprīze. 

Kauja pie Kartahenas

1739. gadā sākas Lielbritānijas un Spānijas karš par spāņu kolonijām Karību jūras reģionā. Pēc diviem gadiem notiek liela kauja, par kuru karalis Džordžs II pēc tam aizliedz runāt. Briti piedzīvo katastrofālu sakāvi, kurā 80–90 procentu karaspēka padodas spāņu lodēm un tropu slimībām.

Mesolonga: grieķu Neatkarības kara karstais punkts 

Šogad 25. martā apritēja 200 gadu, kopš grieķi svin savu neatkarību. Šajā datumā 1821. gadā sākās grieķu cīņa par atbrīvošanos no Osmaņu impērijas. Grieķijas Neatkarības karā nozīmīga loma bija stratēģiski svarīgajai Mesolongai.

 
Raksti mums..

Andrejostas iela 23,

Rīga, LV-1045

ilustretavesture@dienaszurnali.lv

Tālrunis: +371 67063100

Fax: +371 67292701

@2016 Dienas Žurnali

01_IPV_06-2021.jpg
  • Twitter - Black Circle
  • Facebook - Black Circle