Kurelieshi.jpg

Otrais pasaules karš

Kurelieši cīņā par neatkarīgu Latviju

 

1944. gada vasarā arvien aktuālāks kļūst Latvijas Centrālās padomes politiskais mērķis – atjaunot Latvijas faktisko suverenitāti brīdī, kad Vācijas armija atstātu, bet Padomju Savienības karaspēks vēl nebūtu ieņēmis mūsu valsts teritoriju. Par Latvijas armijas kodolu jākļūst LCP militārās komisijas vadītāja ģenerāļa Jāņa Kureļa komandētajai vienībai jeb t.s. kureliešiem.

 

Sabiedroto vērienīgais iebrukums Normandijā 1944. gada 6. jūnijā, atklājot otro fronti karā pret Trešo reihu, būtiski sekmēja izmaiņas Otrā pasaules kara turpmākajā gaitā. Vācijas bruņoto spēku pretošanās spējas jūtami pavājinājās, kas ietekmēja situāciju arī Austrumu frontē. 23. jūnijā Sarkanā armija uzsāka lieluzbrukumu “Bagrations” Vitebskas virzienā Baltkrievijā, sekmīgi sagraujot vācu armiju grupu “Centrs” (Mitte), un turpināja uzbrukt rietumu virzienā. Sekojot Lielvācijas vadoņa Ādolfa Hitlera rīkojumam kaujās iesaistīt arī visus policijas spēkus un cenšoties apturēt padomju karaspēka ofensīvu, Augstākais SS un policijas vadītājs Ostlandē un Ziemeļkrievijā SS obergrupenfīrers Frīdrihs Jekelns, kam bija dotas īpašas pilnvaras “Baltijas telpas aizstāvēšanā”, 1. jūlijā pavēlēja visiem policijas un robežapsardzes spēkiem ņemt dalību Daugavpils frontes aizstāvēšanā. Lai nodrošinātu vācu karaspēka aizmuguri, ko apdraudēja padomju diversanti, kā arī lai sniegtu atbalstu frontei, SS un policijas vadītājs Latvijā SS oberfīrers Valters Šrēders saņēma uzdevumu izveidot 1250 vīru lielu aizsargu vienību. Jau 1943. gadā vācu okupācijas vara pusoficiāli atļāva darboties Aizsargu organizācijai ar pulkvedi-leitnantu Augustu Dzenīti priekšgalā, bet 1944. gada 22. jūlijā notika šīs organizācijas oficiālā atjaunošana. Tam sekoja Rīgas apriņķa priekšnieka un 5. Rīgas apriņķa aizsargu pulka komandiera Jāņa Veides rīkojums no Rīgas apriņķa policijas 2., 3. un 4. iecirkņa aizsargiem izveidot “Rīgas aizsargu pulka ģenerāļa Kureļa grupu”.

Vairāk lasi jaunajā numurā!

Smaids.jpg

Māksla

Smaids?!
Cik nepiedienīgi...

Kad 1787. gadā Parīzē māksliniece Elizabete Vižē-Lebrēna publikai izrāda savu pašportretu ar smaidu sejā, citu sejas kļūst vēl stingākas. 18. gadsimta augstākā sabiedrība labi zina un ievēro etiķeti. Gleznā smaidīt, turklāt parādot zobus, – tā dara tikai plānprātiņi!

 

Luvras izstāžu zālē mākslas darbu vērotāja skatiens portretos sastop drūmas sejas, ko ieskauj smagi zelta ietvari. Tikko ir atklāta muzeja mākslas biennāle “Salon Paris anno 1787”, un pūderētās parūkās te ierodas mākslas pazinēji no Parīzes un pārējās Eiropas. Nevienam citam mākslas salonam Rietumu pasaulē nav tik laba slava. Pircēji, kolekcionāri, mecenāti un snobi drūzmējas izstāžu zālē ar augstajiem griestiem. Tā gada izstādei izvēlētās gleznas klāj sienu no grīdas līdz griestiem. Varenas vēsturiskas ainas mijas ar svinīgiem portretiem, kuros attēloti vīrieši un sievietes neizteiksmīgām sejām – tieši tā, kā no portretiem to sagaida visi, kas 1787. gadā saprot kaut ko no mākslas. Zālē lēnām izplatās viegls satraukums, kad liels skaits pūderēto parūku sapulcējas ap kādu īpašu gleznu, kas visiem liek neticīgi ieplest acis. Gleznas autore ir sieviete – Elizabete Vižē-Lebrēna, kas attēlojusi sevi pavisam skandalozā pozā, maigi apskaujot savu mazo meitiņu. Skandāla epicentrs atrodams viņas daiļajā sejā: rāms smaids ar viegli pavērtām lūpām, kas ļauj jebkuram ieraudzīt mākslinieces baltos zobus! Šokētie apmeklētāji pamet salonu. Drīz Parīzes sabiedrisko dzīvi pāršalc tenkas par nepiedienīgo gleznu, un sašutums nerimstas, līdz Vižē-Lebrēna aizbēg no Parīzes. 

Vairāk lasi jaunajā numurā!

Margrete.jpg
Monarhi
Skandināvijas dzelzs lēdija Margarēte I

 

Gudra, enerģiska un tālredzīga. Arī prasmīga manipulatore, kas ar viltu, diplomātiju un zobenu vienmēr panāk savu. Ietekmīgā Margrēte I 1387. gadā kļūst par Dānijas un Norvēģijas un mazliet vēlāk arī Zviedrijas karalieni un savas valdīšanas laikā liek pamatus Kalmaras ūnijai, kas visas trīs karalistes apvieno viena monarha varā. 

 

Karavīri rēc sāpēs un bruņinieki izkliedz kaujas saucienus, kad Dānijas un Norvēģijas karalienes Margrētes I armija 1389. gada 24. februārī sastopas ar pretinieka – nesen no troņa gāztā Zviedrijas karaļa Albrehta – karaspēku kaujaslaukā apmēram 10 kilometru uz austrumiem no Fālšēpingas Zviedrijas dienvidrietumos. Kauja izvēršas asiņaina un nežēlīga; uz spēles ir likts daudz. Ja Margrētes I karaspēks kaujā uzvarēs, viņa saviem valdījumiem varēs pievienot Zviedriju, bet zaudējums grautu Skandināvijas varenākās sievietes autoritāti, liekot apšaubīt viņas spēku un ietekmi, kā arī ļautu Albrehtam no Mēklenburgas saglabāt Zviedrijas troni. Drīz vien kaujaslauks ir pārvērties par zampu un gāztā karaļa noalgoto vācu bruņinieku zirgi iestieg mālainajā zemē. Margrētes armijas vīri viņus ielenc un citu pēc cita izgāž no segliem. Kļūst skaidrs, ka Albrehta algotņu karaspēks ar bruņiniekiem zirgos nespēs gūt pārsvaru kaujā. Uz mālainās zemes visi cērt un dur cits citu. Palaikam kādam izdodas savu zobenu iedurt nelielā atverē pretinieka bruņās, un tad atskan upura sāpju rēciens, kas pārspēj pat kaujaslauka troksni. Kauja pie Fālšēpingas ir pirmā, kurā Dānijas un Norvēģijas karaliene Margrēte nonākusi karavadones lomā. Patiesībā parasti viņa cīņā par varu izmanto citas metodes – konkurentus un ienaidniekus labprātāk piekukuļo, pārliecina vai tiem piedraud. Turpmākajās stundās kauja šajā staignājā uz zviedru zemes izšķirs, vai karalienei izdosies pakļaut sev visu Skandināviju.

Vairāk lasi jaunajā numurā!

LASI VĒL

Viltus ziņām senas saknes

Safantazēti sensacionāli stāsti un nepatiesas ziņas kalpo politiskiem, finansiāliem un reliģiskiem mērķiem. Tās izraisa vai pat mudina uz vardarbību pret kādu sociālu grupu; nomelno konkurentus, izslēdzot no darbības lauka; rada haosu, sagatavojot skatuvi “kārtības ieviesēja” iznācienam; rosina vai attaisno karu. Un reizēm aplamības dažādos medijos izplatās tikai izklaides vai nejaušu kļūdu un pārpratumu dēļ. Sabiedrībai vairāk zināma nacistiskā un komunistiskā režīma prakse šajā jomā, bet pārspīlējumi un izdomājumi informatīvajā karā ir izmantoti daudz senāk. 

Nolaupa lidmašīnu, lai satiktu tēvu

1969. gada oktobrī Losandželosā Rafaēle Minikjello ieliek kabatā ieroci, nopērk aviobiļeti par 15 ASV dolāriem, bet galvā kaldina plānu, kas īstenosies kā vēsturē garākā un dīvainākā lidmašīnas nolaupīšana.

Ģenerālis Makarturis atriebj sakāvi Filipīnās

Kad japāņi 1942. gada pavasarī padzen no Filipīnām ģenerāļa Duglasa Makartura komandētos ASV un filipīniešu spēkus, pašpārliecinātais armijas virspavēlnieks jūtas satriekts un zvēr noteikti atgriezties. Amerikāņu karaspēks viņa vadībā Filipīnu salās atkal ierodas 1944. gada oktobrī, bet pretinieks ir gatavs to pienācīgi sagaidīt.

Nāve tuvojas ar 160 kilometriem stundā 

Antīkajā laikmetā karaspēku prasmīgākie lingotāji spēj trāpīt mērķim no 200 metru attāluma. Viņu lingas akmens vai svina šāviņi parasti sver mazāk nekā simt gramu, bet kļūst nāvējoši, kad ar milzu spēku ietriecas pretinieka ķermenī.

“Lūdzu savaldiet savus ļaunos pavalstnieku”

Kopš 1800. gada Ķīnas imperators ir aizliedzis opija importu, bet Lielbritānija to ignorē un turpina valstī ievest tonnām narkotikas, jo negrasās atteikties no ienesīgā biznesa. Lai to apturētu, ierēdnis Liņs Dzesjujs raksta karalienei Viktorijai vēstuli.

Kā četrrreiz izlauzties no Londonas cietuma 

Nolēmis pievērsties zagļa dzīvei, nabadzīgais galdnieka māceklis Džeks Šepards 1724. gadā Londonā izpelnās lielu apbrīnu. Jaunais vīrietis spēlē paslēpes ar likumsargiem, kuriem neizdodas noturēt viņu aiz restēm.

Peldoša māja pilotu glābiņam

Kad 1940. gada vasarā “Luftwaffe” sāk uzlidojumus Britu salām, vācu piloti sastopas ar sīvu Karalisko gaisa spēku pretestību. Lai glābtu lidotājus no noslīgšanas Lamanšā, vācu inženieri uzkonstruē “Rettungsboje” – glābšanas boju.

 
Raksti mums..

Andrejostas iela 23,

Rīga, LV-1045

ilustretavesture@dienaszurnali.lv

Tālrunis: +371 67063100

Fax: +371 67292701

Ziņa nosūtīta! Paldies!

  • Twitter - Black Circle
  • Facebook - Black Circle