Battle_of_the_Nile.jpg

Slaveni karagājieni

Napoleons Ēģiptē

 

Ambiciozais karavadonis Napoleons Bonaparts 1798. gadā pārliecina Francijas Pirmās republikas valdību, ka frančiem nepieciešams nostiprināties Tuvajos Austrumos, un dodas karagājienā uz Ēģipti. Viņš ieņem Kairu un šķietami svin uzvaru. Tomēr franču karaspēkam pretim stājas britu Karaliskā flote, osmaņu karapulki un vietējie iedzīvotāji. Jau nākamajā gadā Napoleons, sapratis savu sagrāvi, pamet armiju un atgriežas Parīzē.

 

Saniknoti ēģiptieši brāžas pa Kairas ielām. Viņi vicina virs galvas vāles, cirvjus un citus rīkus un kliedz: “Nāvi neticīgajiem!” Daži pilsētnieki ceļ barikādes, citi sapulcējas pie Kairas lielās al-Azharas mošejas. Gaisotne pilsētā ir nokaitēta. Pirms četriem mēnešiem Ēģiptē ieradās franču armija 28 gadus vecā karavadoņa Napoleona Bonaparta vadībā. Tā iekaroja lielās pilsētas Aleksandriju un Kairu un devās tālāk Sīrijas virzienā, bet ēģiptiešu zemē izveidoja stingru republikāniskas ievirzes pārvaldes režīmu. 1798. gada 21. oktobrī Kairas islāmticīgajiem ēģiptiešiem šie neticīgie ir līdz kaklam.

Nemiernieki iebarikādējas mošejā. Kad franču karavīri mēģina ieņemt ēku, uz viņiem lido akmeņu krusa un cirvji. Visā Kairā ļaužu pūļi uzveic franču karavīru grupas un pilsētas kristīgo minoritāti koptus. Daudzus nodur vai pārgriež viņiem rīkli.

Vairāk lasi jaunajā numurā!

dumpis.jpg

Padomju laiki

Pirms 100 gadiem
Kronštates dumpis 

 

“Par padomēm bez boļševikiem!” – tā aicina matroži 1921. gada martā, sākot sacelšanos Padomju Krievijas kara flotes bāzē Kronštatē, Petrogradas pievārtē, kurā piedalās ap 18 000 jūrnieku, garnizona karavīru un pilsētas iedzīvotāju. Sarkanās armijas spēkiem ar lielām pūlēm izdodas vērienīgo dumpi apspiest, tomēr komunistu režīms ir spiests mainīt politiku un nedaudz atlaist varas grožus.

 

Padomju Krievija 1920. gada nogalē šķietami varēja uzelpot – pirmo reizi kopš boļševiku nākšanas pie varas pierima karadarbība. Lai gan pilsoņu karš turpinājās līdz pat 1922. gada nogalei, tā aktīvais posms beidzās 1920. gada novembrī, kad Pjotra Vrangeļa komandētā Krievu armija pameta Krimu. Gada laika bija noslēgti miera līgumi ar Igauniju, Lietuvu, Latviju, Somiju un citām valstīm, bet ilgstošo karu ar Poliju noslēdza abu valstu 12. oktobrī parakstītais pamiers. Tādējādi Padomju Krievija varēja uzsākt netiešus ekonomiskos sakarus ar Rietumiem, apejot ekonomisko blokādi. Tomēr valsts nonāca tādu izaicinājumu priekšā, kas, boļševiku vadoņa Vladimira Ļeņina vārdiem runājot, bija “(..) bīstamāka par Deņikinu, Judeņiču un Kolčaku, ņemtiem kopā”.

Vairāk lasi jaunajā numurā!

balle.jpg
Galma dzīve
Balles grīda diktē toni

 

Renesanses laikā politika ir māksla, ar kuru var nodarboties arī uz balles zāles grīdas. Deja ir augsti vērtēta sociālā prasme: augstmaņa kapitāls, kas apliecina varēšanu. Ar eleganci izlēkājot pareizos soļus un spējot tiem pa vidu klusos čukstos noslēgt darījumu – tas patiesi ir jāmāk!

 

Kad 16. gadsimta vidū Francijas galmā ieradās vizītē citu valstu valdnieki vai uzticami vēstnieki, pastāvēja risks, ka viņiem būs ilgi jāgaida uz audienci pie karaļa. “Viņa Majestāte ir aizņemts dejās un nevienu nepieņem,” nereti šādos gadījumos vēstīja sulaiņi. Nebija nozīmes tam, cik svarīga ir nācēja ziņa karalim. Ar to bija jāpagaida, līdz karaliskās pēdas būs pārāk nogurušas, lai turpinātu.

Strauji attīstoties mūzikai, mākslai un literatūrai, modei, arhitektūrai un daudzām citām jomām, galma etiķete kļuva aizvien izsmalcinātāka un sarežģītāka. Aristokrātiem nemitīgi nācās sevi apliecināt dažādos smalkumos un jauninājumos un pašapziņu smelties sociālajās prasmēs. To vidū starp vadošajām kļuva deja, kas sākotnēji teju kā drudzis pārņēma Itāliju un tad neticamā ātrumā izplatījās tālāk visā renesanses laikmeta Eiropā.

Itāļu deju meistari bija gaidīti viesi galmos, sākot no Spānijas līdz Polijai un citur. It īpaši ar dejošanu aizrāvās Francijā. Karaļi un viņu padomnieki aizvadīja daudz laika, plānojot krāšņas balles ar mūziku un dejām un slīpējot dejas māku. Dejošana piederēja arī pie aplidošanas rituāla, tādēļ šo prasmi sāka mācīt jau bērnībā, lai, pienākot īstajam brīdim, nav jāsarkst aiz kauna.

Vairāk lasi jaunajā numurā!

LASI VĒL

Ulmaņa apvērsums citas valstis maz uztrauc

Gatavojot apvērsumu 1934. gada 15. maijā, tā rīkotāji ir samērā droši, ka aiz Latvijas robežām to klaji nenosodīs. Un patiesi – oficiālu nosodījumu neizsaka neviena valsts, izņemot Padomju Savienību. 

Unikāli foto par sliežu ceļiem Augšzemē

Pētniekiem izdevies uziet vairākas pārsteidzošas fotogrāfijas, kas palīdz uzburt lauku platuma – 600 mm – šaursliežu dzelzceļu pirmsākumu ainas Sēlijā.

Jaunas liecības par Oto Tīcu kaujās pret Bermontu

Rīgas Lielajos kapos rūpīgi izpētot kādu ilgus gadus zemē iegrimušu kapa pieminekli, vēstures entuziasts Mihails Parahins martā uzgāja Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera, vācbaltieša Oto Tīca atdusas vietu. Tagad vēsturniekiem izdevies iegūt līdz šim nezināmus faktus par šī virsnieka dienesta gaitām.

Izraēlas Gaisa spēku ugunskristības 

1948. gada 14. maijā tiek dibināta neatkarīga Izraēlas valsts un pārstāj eksistēt Lielbritānijas mandātteritorija Palestīnā. Tajā pašā brīdī piecas arābu valstis piesaka karu un naktī uz 15. maiju sāk apjomīgu sauszemes iebrukumu, kam seko Ēģiptes iznīcinātāju uzlidojumi Telavivai. Jaunās valsts armija ir tikko sākta formēt un karam piemērotu lidmašīnu tās rīcībā nav. 

Kroplais skaistums

Salauzti kāju pirksti, nedabīgi izliekti kauli... Tūkstoš gadu sakropļotas kājas ir Ķīnas sieviešu skaistuma ideāls.

Galvaskausi glīti salikti kā bļodas 

Pirms 7000 gadiem kādā līdzenumā Vācijas teritorijā notika masu slepkavība, kuras iemeslus arheologi pēta teju divas desmitgades. Garos grāvjos uzieti nogalinātu vīriešu, sieviešu un bērnu sašķaidīti kauli, bet viņu galvaskausi pāršķelti tā, ka izskatās pēc bļodām. Kas noticis šajā traģiskajā vietā? 

Sakauta armija kļūst par rūdītiem džungļu karotājiem

Daudzās sakāves Dienvidaustrumāzijā ir sagrāvušas britu karavīru ticību saviem spēkiem. Situāciju maina enerģiskais Viljams Džozefs Slims. Komandieris iemāca vīriem cīnīties džungļos un izmantot pretinieka vājās puses. Kad 1944. gadā japāņi uzbrūk Indijai, viņa karaspēks ir gatavs cīņai.

Slepeni būvē floti Britu salās 

1861. gada jūnijā Amerikas Valstu Konfederācijas slepenais aģents Džeimss Danvudijs Bulloks ierodas svarīgā uzdevumā dzīvīgajā Liverpūles ostā. Dienvidu štatiem nepieciešama flote, lai pārrautu ziemeļnieku īstenoto ostu blokādi. Iznākums ir pārsteidzošs par spīti zaudējumam karā. 

Gdaņska: te sāk plaisāt dzelzs priekškars.

1980. gada augustā Polijas pilsētas Gdaņskas kuģubūvētavā aizsākas strādnieku streiks, kas kļūst par pagrieziena punktu pēckara Eiropas vēsturē.

 
Raksti mums..

Andrejostas iela 23,

Rīga, LV-1045

ilustretavesture@dienaszurnali.lv

Tālrunis: +371 67063100

Fax: +371 67292701

@2016 Dienas Žurnali

01_IPV_05-2021.jpg
  • Twitter - Black Circle
  • Facebook - Black Circle